Bordāns pagaidām nekomentē, vai valstij būtu jāatdod vēl kādi īpašumi ebreju organizācijām

Intervijā Bordāns uzsvēra, ka šo jautājumu nevar vienkāršot. "Pie pareizas atbildes var nonākt, ievērojot pareizu procesu un visu rūpīgi izsverot. Neizvērtējot detaļas, es šobrīd negribētu atbildēt ar "jā" vai "nē"," sacīja tieslietu ministrs.

Viņš norādīja, ka dziļi izprot holokausta traģēdiju un jūt līdzi ebreju tautai. To izprotot arī visa valsts, tāpēc Latvijā holokausta upurus piemin īpašā atceres dienā. Tomēr denacionalizācijas laikā līdz 2008.gadam valsts jau atdevusi daudzus īpašumus ne tikai holokaustā bojā gājušo upuru radiniekiem, bet arī vairākām citām grupām un indivīdiem - gan fiziskām, gan juridiskām personām, skaidroja ministrs.

"Kopš 1991.gada tas viss tika risināts, un ir virkne likumu, kas nosaka denacionalizācijas jautājumus un kas nosaka reliģisko organizāciju īpašumu restitūcijas jautājumus. Ir likumi arī par atsevišķu īpašumu nodošanu. Piemēram, ebreju organizācijām pat tika nodoti īpašumi, kas, ja nemaldos, nebija gluži viņiem piederīgi. Tika nodots nams Rīgā, Skolas ielā, tika nodota slimnīca utt.," intervijā aģentūrai LETA sacīja Bordāns.

Tāpat kā iepriekšējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), arī Bordāns pieturas pie viedokļa, - ja valsts uzskata, ka ārpolitiski ir nepieciešams papildus risināt šo jautājumu, tad tas risināms politiskā līmenī Saeimā.

"Tāds jautājums ir parādījies, tas ir jārisina politiski. Jebkura jautājuma risināšanu kāda sabiedrības grupa var uzskatīt par nepieciešamu. Ja kāda grupa uzskata par nepieciešamu vēlreiz pārskatīt denacionalizācijas jautājumus, tad politiķi to parasti arī dara - viņi liek šo jautājumu darba kārtībā un nolemj, vajag vai nevajag," norādīja Bordāns.