Pie ģimenes ārstiem pierakstīti par 200 000 vairāk cilvēku, nekā Latvijā dzīvo
Latvijā pie ģimenes ārstiem pierakstīti par 200 000 vairāk cilvēku, nekā tika saskaitīts tautas skaitīšanā, un šie 200 000 tiek iekļauti visu pakalpojumu aprēķinos, diskusijā sacīja veselības ministre Ingrīda Circene (V).
Runa ir gan par kapitācijas naudu ģimenes ārstam, kas tiek maksāta par pierakstītajiem pacientiem, gan arī par citiem veselības aprūpes pakalpojumiem, analīzēm, speciālistu apmeklējumiem - pilnīgi visiem veselības aprūpes pakalpojumiem, skaidroja ministre.
"Esam domājuši par to, ka, pieliekot valsts finansētu pilnas slodzes otru māsu ģimenes ārsta komandā, liekam akcentu uz hronisko pacientu aprūpi. Ja darbs notiek kvalitatīvi, ģimenes ārsti saņem klāt naudu par kvalitatīvu darbu, nevis par to, ka pie ģimenes ārsta ir pierakstītas neesošas personas," teica ministre.
Circene pauda viedokli, ka Veselības ministrijas sagatavotā veselības obligātās apdrošināšanas koncepcija atrisinās problēmas ar tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo ārzemēs, maksā nodokļus tur, bet veselības aprūpes pakalpojumus saņem Latvijā.
"Mēs varam tikai tad dabūt no citām Eiropas valstīm par tur strādājošiem darbiniekiem attiecīgā pakalpojuma apmaksu, ja mums ir ieviesta obligātā veselības apdrošināšana," skaidroja ministre. Patlaban likumdošana noteic, ka jebkuram Latvijas iedzīvotājam viss pienākas viņa valstī, tāpēc Latvijai nav nekāda pamata prasīt kaimiņvalstīm kāda pakalpojuma apmaksu. Igaunija ir noslēgusi šādu līgumu ar Somiju un ir tiesīga par saviem Igaunijas iedzīvotājiem, kuri strādā Somijā, saņemt norēķinus par veselības aprūpi. "Kamēr šādas sistēmas nav, mums personas koda esamība nodrošina jebkura pakalpojuma apmaksu Latvijā," teica ministre.
"Mūsu koncepcija to atrisina un ienes papildu naudu par šiem 200 000 vai vairāk ārzemēs dzīvojošajiem iedzīvotāju. Ja viņi legāli strādā citās Eiropas Savienības valstīs un ir nomaksājuši nodokļus, bet atbrauc uz Latviju ārstēties, tad mēs piesūtām rēķinu tur, kur viņi maksā nodokļus, un mēs saņemam papildu naudu, kas ir būtiski," sacīja Circene.
Viņa atzīmēja, ka tie cilvēki, kuri strādā ārzemēs un Latvijā nemaksā nodokļus, var apdrošināties arī privāti. Tādējādi 200 000 vai vairāk cilvēku kļūst par iespējamiem klientiem privātām kompānijām.
Ministre gan mudināja ņemt vērā, ka pašlaik lielākajai daļai apdrošināšanas kompāniju pamata polises sedz pacienta līdzmaksājumu. Patlaban pacientam, nonākot stacionārā, jāmaksā par diennakti 9,5 lati, nevis 39,5 lati, un par operāciju viņš maksā 30 latus, nevis 500 vai 700 latus. Pašlaik apdrošināšanas polises lielākoties sedz šo 9,5 latu un 30 latu iemaksu, bet pārējo maksā valsts. Ja pacientu neapdrošinās valsts, viņam par operāciju būs jāmaksā visa summa, piemēram, 700 vai 800 lati, un attiecīgi arī apdrošināšanas kompānijai būs jāmaksā visa summa.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nemaksātāji var apdrošināties privāti, valsts viņiem segs neatliekamos medicīnas pakalpojumus, bet nesegs plānveida medicīnas pakalpojumus. "Ja šie cilvēki apdrošināsies privāti, mēs par sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem saņemsim visu lielo summu no apdrošināšanas kompānijas. Valstij tas ir ļoti izdevīgi," sacīja veselības ministre.
Kā ziņots, Veselības ministrija izstrādājusi obligātās veselības apdrošināšanas koncepciju, kas paredz valsts finansēto veselības aprūpes pieejamību sasaistīt ar IIN maksāšanu. Saskaņā ar koncepciju personas, kuras nemaksā "veselības nodokli" un par kurām iemaksas neveic valsts, varēs iekļauties valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā, individuāli katru mēnesi maksājot minimālo obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu 20 latus.
Neatkarīgi no IIN maksāšanas fakta visiem iedzīvotājiem tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība un konkrētu diagnožu vai veselības stāvokļu noteikšana un ārstēšana.
Vairākas iedzīvotāju grupas tiks uzskatītas par attaisnotajiem nodokļa nemaksātājiem, kuri saņems valsts finansētu veselības aprūpi tādā pat apmērā kā nodokļa maksātāji. Attaisnoto nodokļu nemaksātāju grupā ietilpst bērni līdz 18 gadu vecumam, pensionāri, viens no vecākiem, kas kopj bērnu vecumā līdz trīs gadiem, pirmās un otrās grupas invalīdi, bezdarbnieki ne ilgāk kā gadu un sešus mēnešus pēc statusa iegūšanas, personas ieslodzījuma vietās, politiski represētās personas un citi.
