Prezidents aicina pieņemt politisku lēmumu par Otrā pasaules kara dalībniekiem

"Vienlaikus mums jāapzinās, ka šie centieni nav sasniedzami atdalīti viens no otra. Pamats ir un paliek pašu kara dalībnieku lēmums par izlīguma idejas atbalstīšanu. Kā Valsts prezidents vienmēr būšu atvērts sarunām ar jums, lai gala rezultātā sasniegtu izvirzīto mērķi," raksta Bērziņš.

Valsts prezidents iepriekšējo tikšanos rezultātus ar kara veterānu organizāciju pārstāvjiem šodien izklāstīja arī Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas pārstāvjiem. Viņiem tika ieteikts virzīt politisku lēmumu par Otrā pasaules kara dalībniekiem.

Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) pēc tikšanās žurnālistiem atzina, ka Latvijā nepieciešama politiska vienošanās šajā jautājumā, kas varētu izpausties parlamenta rezolūcijas vai deklarācijas veidā.

Prezidents komisijas locekļiem stāstījis par tikšanās reizēm ar veterānu organizāciju pārstāvjiem. "Jautājums ir cilvēcīgs un praktisks, jo kara veterāni sagaida arī praktiskus uzlabojumus savā dzīvē," sacīja Latkovskis, bilstot, ka praktiskie uzlabojumi varētu sekot pēc likuma par Otrā pasaules kara dalībnieka statusa pieņemšanas.

Vērtējot, kā uzlabojusies sabiedrības saliedētība pēc tā dēvētā valodu referenduma, Latkovskis sacīja, ka situācija ir normalizējusies, taču tā nekad Latvijā nebūs stabila. "Situācija nekad nebūs stabila, ar ikdienišķiem un maziem soļiem to var stabilizēt, un attieksme pret Otrā pasaules kara dalībniekiem ir viens no nedaudzajiem soļiem šīs sapratnes virzienā."

Arī komisijas locekle Ina Druviete (V) vērtēja, ka pēc valodu referenduma ir iestājusies zināma stabilitāte, bet runāt par progresu vēl ir grūti. "Mums ir nepieciešams īstenot tos principus, kas ir mūsu valsts pamatos, - Latvija kā neatkarīga valsts un latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda," uzsvēra politiķe.

Pēc Druvietes domām, pārāk bieži Latvija "tiek tēlota" kā divvalodīga valsts un pārāk reti tiek uzstāts uz latviešu kā vienīgo valsts valodu. "Sabiedrības integrācija nebūt nenozīmē latviešu un krievu valodas vienlīdzīgu lietojumu. Sabiedrības integrācija nozīmē latviešu valodas prioritāti sabiedriski nepieciešamajās funkcijās," pārliecināta deputāte.

Druviete domā, ka prezidents sācis labu darbu un viens no nozīmīgākajiem soļiem ir aicinājums pēc cieņas pret visu karavīru piemiņas dienām.

Savukārt komisijas loceklis Vladimirs Reskājs (SC) sacīja, ka Latvijā sabiedrība bija saliedēta gan pirms, gan pēc referenduma, taču atsevišķām personām ir izdevīgi kurināt domstarpības un naidu, izmantojot to savtīgiem politiskiem mērķiem.

Reskājs ir pārliecināts - ja pazudīs domastarpības veterānu starpā, tad citiem spēkiem nebūs pamata kurināt domstarpības.

LETA jau ziņoja, ka Bērziņš iepriekš nācis klajā ar publisku aicinājumu visiem Latvijas kara veterāniem pieminēt nacisma un komunisma upurus 8.maijā Brāļu kapos. Bērziņš vēlas, lai Latvijā 8.maijs, kas Eiropā un ASV jau kopš 1945.gada tiek svinēts kā sabiedroto uzvara pār nacionālsociālistisko Vāciju, netiktu izmantots sabiedrības grupu konfrontēšanai, bet gan veicinātu izlīgumu starp dažādās pusēs karojošajiem.

Jau 15.maijā prezidents Kara muzejā tikās ar vairāku kara veterānu organizāciju pārstāvjiem, kurus vēsturisko un politisko notikumu gaita ir nolikusi "pretējos ierakumos" vārda tiešā un pārnestā nozīmē. Ar šo tikšanos valsts pirmā persona vēlējās turpināt Labas gribas manifesta aizsākto iniciatīvu, kā arī apņemšanos turpmāk Otrā pasaules kara piemiņas pasākumos pulcēt dažādās frontes pusēs karojušos veterānus, lai vienoti piedalītos kopīgā 8.maija pasākumā Rīgas Brāļu kapos. Līdz šim Rīgas pilī notikušas jau vairākas tikšanās ar abās frontes pusēs karojušajiem.