Latviešu rupjmaizi, zirņus un sklandraušus aizsargās Eiropas līmenī
Trīs tradicionālas Latvijas ēdamlietas – rupjmaizi, sklandraušus un pelēkos zirņus – pret viltojumiem un pakaļdarinājumiem iecerēts aizsargāt Eiropas līmenī. Zemkopības ministrija cer, ka šie produkti varētu iegūt īpašas preču zīmes.
Pelēkajiem zirņiem lūgs piešķirt Eiropas Savienības īpašo zīmolu „Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” (AĢIN), savukārt plaucētai rupjmaizei – „Garantēta tradicionālā īpatnība” (GTĪ). Iegūstot Eiropas īpašās preču zīmes, Latvijas ražotāji cer palielināt produktu atpazīstamību ārvalstu tirgū un izraisīt arī tūristu interesi, raksta „Latvijas Avīze”.
Sklandrauši, kam pieteikums GTĪ aizsardzībai Briselē iesniegts jau pērnā gada decembrī, varētu tikt reģistrēti nākamgad.
Pašreiz notiek pieteikuma sagatavošana pelēko zirņu iekļaušanai AĢIN zīmolā, savukārt maizes cepēji līdz vasaras beigām plāno vienoties par vienotu receptūru rudzu maizei, lai iekļautu šo produktu GTĪ reģistrā.
„Produktu atzīšanas procedūra var ilgt vairāk nekā gadu. Pašreiz ir vēl priekšlaicīgi runāt par iespējamo rezultātu,” „Latvijas Avīzei” sacījis Zemkopības ministrijas speciālists Juris Zinārs. Lai iekļautu produktu kādā no ES reģistriem, pieteikumi tiek rūpīgi izvērtēti un pēc tam par katru produktu pieņemta īpaša Eiropas Komisijas regula.
Lai iegūtu AĢIN, produktam jābūt raksturīgam tikai noteiktajam ģeogrāfiskajam apgabalam un vismaz vienam no produkta gatavošanas posmiem (ražošanai, pārstrādei vai sagatavošanai) jānotiek ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā. Jāteic, ka arī GTĪ zīmolu iegūt nav tik vienkārši. Lai produktam to piešķirtu, ir jābūt apliecinājumam par tā receptes nodošanu no vienas paaudzes nākamajai vismaz 25 gadu garumā.
Visā ES ir tikai nedaudz vairāk kā 30 GTĪ zīmolu ieguvušu produktu, populārākais no tiem ir Mocarellas siers. Visvairāk GTĪ zīmolu ieguvušas Polija, Ungārija, Somija, Beļģija, Čehija, Apvienotā Karaliste. Arī kaimiņi lietuvieši reģistrējuši divus, bet pieteikuši vēl četrus produktus. Krietni vairāk ir AĢIN grupā reģistrēto produktu, kopā ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu — ap 3000.
Jāteic, ka Latvijā diskusija par GTĪ piešķiršanu Latvijas produktiem izvērtās jau pirms sešiem gadiem. Toreizējais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze izteica ideju, ka GTĪ varētu piešķirt arī tādiem Latvijas produktiem kā skābputrai un Jāņu sieram. Savukārt 2006. gadā Latvijas maiznieku biedrības vadītājs Valdis Circenis norādīja, ka ražotāji nesajūt apdraudējumu un eksporta iespējas ir niecīgas, tādēļ maiznieki necenšas reģistrēt rupjmaizi kā produktu ar garantētām tradicionālajām īpatnībām. Toreiz Zemkopības ministrijas pārstāve Anita Mežsarga norādīja, ka Latvijā, atšķirībā no vecās Eiropas valstīm, ražošanas tradīcijas nav tik labi apzinātas un mūsu ražotāji saviem produktiem necenšas iegūt GTĪ zīmolu. Cik noprotams, tagad šīs ražošanas tradīcijas ir apzinātas.
