Sabiedrība

Riteņbraucējs par to, vai vajadzētu bargāk sodīt iereibušus velosipēdistus

Jauns.lv

Iekšlietu ministrijai (IeM), pirms ierosināt bargākus sodus riteņbraucējiem par braukšanu reibumā, vispirms būtu jāveic rūpīga analīze, uzskata Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.

Riteņbraucējs par to, vai vajadzētu bargāk sodīt i...

Lūgts komentēt, vai par braukšanu reibumā jāpalielina sodi velosipēdistiem, Silenieks norādīja, ka Iekšlietu ministrijai pašlaik nav pietiekami kvalitatīvas analīzes par riteņbraucēju pārkāpumiem kopumā. Ministrija nevarot pateikt, cik no riteņbraucējiem ir vainojami ceļu satiksmes negadījumos. Viņš atgādināja, ka neviens no šogad 13 bojāgājušiem velosipēdistiem nav bijis reibumā.

Silenieks uzskata, ka braukšana reibumā pamatā ir sociāli ekonomiska problēma. "Vecis brauc uz veikalu pēc desas un maizes un pie reizes iešauj, kā viņš visu mūžu ir darījis," sprieda veloeksperts. "Iereibis velosipēdists pārsvarā, visticamāk, ir sociāli un ekonomiski mazaktīvs cilvēks, jo viņš nevar atļauties nolikt tiesības. Tiem cilvēkiem nereti velosipēds ir vienīgais pārvietošanās līdzeklis, jo autobusi nekursē bieži un arī automašīnas nav," pastāstīja Silenieks.

Viņaprāt, lielāki sodi diez vai būs iedarbīgi, jo daudziem no šiem cilvēkiem nemaz nav naudas, ko samaksāt.

"Alus pudele maksā lētāk par kolu, un, protams, ka aliņam viņš tērēs naudu. Policija cīnās ar sekām un, palielinot sodus, neko nepanāks," viņš sacīja.

Arī promiļu daudzums, no kura iestājas atbildība, viņaprāt, būtu rūpīgi jāvērtē.

Silenieks uzskata, ka ministrija, ņemot vērā citu valstu pieredzi, varētu apsvērt pārskatīt pieļaujamo promiļu daudzumu, no kuras iestājas atbildība, taču tam nepieciešama rūpīga analīze. Tas, vai samazināt, vai palielināt pieļaujamo promiļu daudzumu, ministrijai ar analīzi būtu jāpamato.

"Jautājums ir, vai riteņbraucējs ar 0,6 promiļu daudzumu var lielāku ļaunumu nodarīt nekā autovadītājs ar 0,6 promilēm. Ja ceļam vai samazinām promiļu daudzumu, tad nepieciešams pamatojums. Labāk, ja brauc dzērumā ar riteni nekā ar automašīnu," uzsvēra Silenieks.

Uz jautājumu, kādam vajadzētu būt sodam par braukšanu reibumā, Silenieks atbildēja, ka, pēc viņa domām, valstij par pārkāpējiem nevajadzētu maksāt, bet maksā pārkāpējs, proti, ja cilvēks nonāk cietumā, valsts maksā par viņa uzturēšanu. Tā vietā labāk pārkāpējam būtu jādara kaut kas sabiedrības labā.

Jau vēstīts, ka Iekšlietu ministrija (IeM) apsver iespēju sodus par braukšanu reibumā, arī pie velosipēda stūres, padarīt vēl bargākus un pat kriminalizēt, šonedēļ intervijā Latvijas Radio atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Ministrs uzskata, ka pirmām kārtām vajadzētu ieviest sistēmu, ka reibumā pieķertam riteņbraucējam tiek atņemta autovadītāja apliecība, ja viņam tāda ir.

Kā arī tiek apsvērta doma kriminalizēt braukšanu alkoholisko dzērienu iespaidā un par atrašanos pie stūres reibumā, kas ir lielāks par vienu promili, tiktu piemērots kriminālsods un administratīvā aresta vietā būtu jāizcieš brīvības atņemšana "kādā citā ieslodzījuma vietā", nevis tikai īslaicīgās aizturēšanas vietās.

BNS