Baltijas jūrā sākušas ziedēt aļģes

Tie liecina, ka Latvijas piekrastē aļģu pagaidām ir maz, lielāka to koncentrācija vērojama Igaunijas piekrastē, it īpaši Pērnavas līcī.

Saskaņā ar Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta apkopoto informāciju aļģu daudzums Baltijas jūrā, salīdzinot ar iepriekšējām vasarām, pagaidām ir zems, kas skaidrojams ar iepriekšējo nedēļu vēso un lietaino laiku. Arī potenciāli toksisko zilaļģu masveida savairošanās pagaidām nav konstatēta.

Latvijas piekrastē zilaļģes līdz šim nav novērotas, tās savairojušās galvenokārt Baltijas jūras centrālajā un dienvidu daļā - uz dienvidrietumiem no Liepājas. Zilaļģes atrodas galvenokārt zem ūdens virsmas, tomēr pamazām sākas zilaļģu ziedēšana uz ūdens. Pašreizējie laikapstākļi - silts un saulains laiks ar lēnu vēju - veicina strauju aļģu vairošanos.

PDF uzsver, ka aļģes būtiski samazina skābekļa daudzumu ūdenī un līdz ar to palielinās jūras mirušās zonas – reģioni, kur skābekļa trūkuma dēļ iet bojā jūras augi un dzīvās radības.

Nozīmīgs aļģu veidošanās iemesls ir eitrofikācija - jūra saņem daudz vairāk barības vielu, fosfātu un nitrātu, nekā spēj pārstrādāt, skaidro vides aizstāvji. Barības vielas, kas nāk no sauszemes, jūrā lielākoties nokļūst no mājsaimniecībām, kā arī no zemes apsaimniekošanas.

"Lai novērstu kaitīgo vielu nokļūšanu ūdenī no mājsaimniecībām, ikvienam būtu jāizvēlas mazgāšanas līdzekļi, kas nesatur fosforu, jo tas kopā ar slāpekli ir galvenās aļģu barības vielas. HELCOM (Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas) dati liecina, ka līdz pat 24% no kopējā fosfora daudzuma, kas ieplūst Baltijas jūrā, nāk tieši no mazgāšanas līdzekļiem, taču fosfors tajos nav neaizvietojams. Latvijā vairs nevar tirgot veļas mazgāšanas līdzekļus ar augstu fosfora saturu, bet vēl joprojām uzmanīgi jāizvēlas trauku mazgāšanas līdzekļi," norāda PDF.

Tāpat, lai novērstu fosfora ieplūšanu jūrā, mājsaimniecībām jāierīko notekūdeņu attīrīšanas sistēma, kas neitralizē daļu šīs vielas. Pēc Pasaules Dabas fonda teiktā, statistikas dati liecina, Latvijā līdz pat 30% mājsaimniecību nav pieslēgtas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas.

Savukārt aptuveni 60% Baltijas jūras piesārņojuma veido zemes apsaimniekotāji, piemēram, lauksaimniecībā lietojot minerālmēslus vai nepietiekami attīrot notekūdeņus, kas izplūst no lopu fermām, informē PDF.

Vairākas zilaļģu sugas producē kaitīgas vielas jeb toksīnus, kas var izraisīt saindēšanos un pat nāvi, ja tiek iedzerts piesārņots ūdens. Parasti no indīgajām aļģēm cieš dzīvnieki, kas dzer saldūdeni, kurā savairojušās aļģes.

Ar aļģēm piesārņots ūdens iekrāsojas zaļā, zilganzaļā vai brūnā krāsā un bieži vien iegūst arī nepatīkamu smaku, liecina Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmā pieejamā Edgara Vimbas un Ritas Birziņas apkopotā informācija. Ūdenī, kurā masveidā savairojušās aļģes, nedrīkst peldēties. Ja saskare ar aļģēm tomēr notikusi, tad nekavējoties jānomazgājas tīrā ūdenī, bet vajadzības gadījumā jāgriežas pēc palīdzības pie ārsta, kā arī jāinformē vietējā pašvaldība par bīstamo situāciju, kas izveidojusies ūdenstilpē.