TM: Ebreju īpašumu restitūcijas jautājums risināms Saeimā un nav TM darba kārtībā
Ebreju īpašumu restitūcijas jautājums ir risināms politiskas diskusijas veidā Saeimā un tādējādi noņemams no Tieslietu ministrijas (TM) darba kārtības, šādu TM nostāju pauda tieslietu ministra Jāņa Bordāna (VL-TB/LNNK) preses sekretāre Līga Ādamsone.
Ādamsone uzsvēra, ka lēmumu par ebreju īpašumu restitūcijas jautājuma risināšanu Saeimā ir apstiprinājuši gan ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), gan koalīcijas partneri. Līdz ar to tieslietu ministram Bordānam neesot pamata turpināt diskusiju par šo tēmu.
Jautāta, cik daudz ebreju nekustamo īpašumu šobrīd ir TM uzskaitē, Ādamsone konkrētu skaitli nosaukt nevarēja, norādot, ka to skaits esot mainīgs. Tomēr viņa piebilda, ka Ebreju kopienas izstrādātais saraksts, kurā esot 270 nekustamie īpašumi, vēl arvien netiek publiskots.
Ādamsone norādīja, ka visi ebreju reliģisko organizāciju īpašumi, kuru saraksts TM bija pieejams, tika atdoti jau laika posmā līdz 2009.gadam.
Kā ziņots, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvji arhīvos ir apzinājuši, ka līdz 1940.gada 17.jūnijam ebreju sabiedriskajām organizācijām visā Latvijā piederēja aptuveni 270 nekustamie īpašumi. "Ja bija šaubas par kāda objekta īpašumtiesībām, tas netika iekļauts šo īpašumu sarakstā. Jau 2006.gadā nekustamo īpašumu saraksts bija iesniegts Saeimā un ir publiski pieejams, tiesa, tolaik tajā bija aptuveni 300 īpašumi, jo bija iekļauti arī fizisko personu īpašumi, kas tagad ir izņemti ārā, ņemot vērā starptautisko praksi, ka bezmantinieka īpašums pieder valstij," stāstīja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska.
Ebreju īpašumu atgūšanas jautājuma aktualizēšana politiskā līmenī izraisīja iepriekšējā tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) demisiju. Koalīcija ir vienojusies turpināt sarunas par ebreju īpašumu atgūšanu pēc tam, kad Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome būs tikusies ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem.
LETA
