Rīgas jūras līcī, iespējams, novērots kuprvalis

Iepriekšējo reizi kuprvalis Latvijā novērots 2006.gada vasarā, kad bojā gājušais dzīvnieks tika izskalots pie Skultes ostas.

Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību jau kopš 2011.gada veic ūdensputnu uzskaites Rīgas jūras līcī, lai kopā ar citām organizācijām, kurām rūp Baltijas jūra, izstrādātu bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu projektā "Inovatīvas pieejas jūras bioloģiskās daudzveidības monitoringam un dabas vērtību aizsardzības stāvokļa novērtēšanai Baltijas jūrā". Uzskaites tiek veiktas gan no kuģiem, gan lidmašīnām.

Šovasar vienā no uzskaitēm līcī novērotājs Ģirts Zembergs konstatējis lielu nezināmu peldošu objektu, kas, visticamāk, bija valis.

"Ap plkst.19, kad ar kuģi atradāmies 20 kilometrus jūrā iepretim Gaujas grīvai, apmēram 400 metru attālumā pamanīju vilni, kurš izcēlās uz samērā mierīgo vilnīšu fona. Nofotografēju to, pietuvināju, bet nekādas detaļas nespēju saskatīt. Pēc tam pievērsos citiem fotografējamiem objektiem. Pēc piecām minūtēm vēlreiz uzmetu skatienu dīvainā viļņa virzienā un redzēju, ka tas ir pietuvojies jau apmēram 300 metru attālumā no kuģa, bet ar acīm nekādas detaļas nespēju saskatīt. Nolēmu nofotografēt secīgi trīs fotouzņēmumus, lai tos pietuvinātu un mēģinātu saskatīt, kas rada šādu vilni," stāstīja Zembergs.

Apskatot foto, viņš sapratis, ka ir redzamas jau konkrētas detaļas, bet tajās nebija redzams nekas tāds, ko jebkad agrāk viņš būtu redzējis. "Nospriedu, ka vajag uztaisīt vēl pāris fotouzņēmumu, bet vilnis vairs nebija atrodams. Apmēram 20 minūtes pirms šiem foto, fotografēju roni no 200 metru attāluma, tāpēc apskatot pēdējos foto, sapratu, ka foto redzamās detaļas pieder kādam daudz milzīgāka izmēra jūras iemītniekam. Vakarā, kad jau bijām krastā un pētījām foto uz datora ekrāna, neviens no kolēģiem arī nespēja rast izskaidrojumu fotogrāfijās redzamajam. Nolēmām, ka fotogrāfijas jānosūta kādam speciālistam, kuram ir pieredze un kurš varētu palīdzēt rast kādu izskaidrojumu," atklāja novērotājs.

Jūras zīdītāju speciālists Valdis Pilāts skaidroja, ka Latvijas piekrastē uzturas roņi, galvenokārt pelēkie roņi. Tie ir diezgan ziņkārīgi dzīvnieki un parasti garām peldošās laivas un kuģus novēro, atrodoties vertikālā stāvoklī un galvu izslejot no ūdens. Tomēr pašu lielāko pelēko roņu ķermeņu garums reti kad pārsniedz divus metrus.

Zinot, ka Baltijas jūrā mēdz iepeldēt dažādu sugu delfīni un vaļi, Zemberga iegūtie fotoattēli tika nosūtīti vairākiem jūras zīdītāju pētniekiem ar lūgumu palīdzēt identificēt nezināmo peldošo objektu. Uz lūgumu atsaucās viens no vadošajiem delfīnu un vaļu pētniekiem no Lielbritānijas. Diemžēl arī pētnieks norādīja, ka attēlos bija par maz kas saskatāms, tai pat laikā viņš izvirzīja trīs hipotēzes, proti, fotogrāfijās redzamais varētu būt ādainais jūras bruņurupucis, gludais valis vai kuprvalis.

Līdz šim nav bijušas ziņas, ka Baltijas jūrā kādreiz būtu manīts ādainais jūras bruņurupucis vai gludais valis, tādēļ šīs hipotēzes ir mazāk ticamas. Kuprvaļi gan pa retam iemaldās Baltijas jūrā un ir atpeldējuši pat līdz Latvijas piekrastei. Viens šāds gadījums reģistrēts 2006.gadā, kad aprīlī kuprvalis vispirms tika novērots Polijas piekrastē, bet jūlijā tā mirstīgās atliekas tika atrastas Rīgas jūras līcī netālu no Skultes. Kuprvalis toreiz, visticamāk, bija gājis bojā pēc sadursmes ar kādu kuģi.

LETA/Foto: Shutterstock