Finansiālās grūtībās nonākušas arī slimnīcas Kuldīgā un Ludzā

Ludzas rajona slimnīcas valdes loceklis Juris Atstupens apstiprināja, ka slimnīca pati nespēj atmaksāt aizdevumu, kas ņemts 2006.gadā kopumā četru miljonu latu apmērā un jāatmaksā līdz 2037.gadam.

"Līdz 2008.gadam slimnīca visus maksājumus par valsts galvoto aizdevumu veica pati un tikai no 2009.gada situācijas risināšanai piesaistīta valsts nauda," paskaidroja Atstupens un piebilda, ka slimnīcas darbību ietekmēja tas, ka no 2009.gada tā vairs nesaņem valsts finansējumu kā neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīca.

"Mēs gadā esam spējīgi maksāt tikai 30 000 latu, jo valsts finansējums sarūk," teica Atstupens.

Slimnīcai būtu jāpārprofilējas un jāsniedz arī tādi pakalpojumi, ar kuriem būtiski var palielināt ieņēmumus. "Mums ir iekārtas, telpas, kuras pašlaik netiek pilnībā izmantotas," norādīja Atstupens.

Veselības ministre Ingrīda Circene ("Vienotība") sarunā ar aģentūru BNS uzsvēra, ka Ludzas rajona slimnīca ir uzcelta ļoti liela salīdzinājumā ar to, kāds ir iedzīvotāju skaits un kādu pakalpojumu apmēru slimnīca var sniegt.

"Protams, ka viņiem ir grūtības, jo viņiem nav, no kā atmaksāt. Šai slimnīcai, kad tika celta, netika veidots vispār nekāds plānojums par to, kā tālāk šī slimnīca strādās. (..) Šāda slimnīcas celtniecība vienkārši neatbilda plānotajam pacientu skaitam," sacīja Circene.

Viņa norādīja, ka valsts maksā šo aizdevumu un to vēl vajadzēs darīt 25 gadus.

"Valsts visus šos gadus maksā un vēl 25 gadus būs spiesta maksāt. Tā ir veselības aprūpes nauda, ko mēs būtu varējuši izmantot katru gadu pacientu ārstēšanai. Mēs esam spiesti atmaksāt šo kredītu, valsts galvoto naudas maksājumu vēl 25 gadus. Katru gadu mēs novirzīsim naudu, lai apmaksātu šīa ēkas celtniecību," teica Circene.

Viņasprāt, atbildība par radušos situāciju būtu jāuzņemas tam cilvēkam, kurš pieņēma lēmumu par slimnīcas celtniecību.

Problēmas atmaksāt valsts galvoto kredītu radušās arī slimnīcai Kuldīgā. Aģentūra BNS Kuldīgas rajona slimnīcā uzzināja, ka visi finanšu līdzekļi, kas ir slimnīcas rīcībā, tiek tērēti, maksājot kredītu un nodrošinot savlaicīgu algu izmaksu darbiniekiem, taču naudas nepietiek, lai nepieciešamības gadījumā iegādātos kādu medicīnisko iekārtu, ja vecā ir salūzusi. Tāpēc, lai gūtu pietiekamus līdzekļus, Kuldīgas rajona slimnīca lūdz piešķirt papildu 250 tūkstošus latu.

Kuldīgas un Ludzas rajona slimnīcas nav vienīgās, kuras nonākušas finansiālās grūtībās.

Jau vēstīts, ka valdība otrdien lemj par papildu desmit miljonu latu piešķiršanu Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai.

BNS