Rātsnamā būs aplūkojams 20 kvadrātmetru liels Vecrīgas makets

Pēc Rīgas pilsētas arhitekta biroja iniciatīvas atjaunotajā un ar arhitektu Ervīna Helfriča, Rolanda Bruzguļa un Jura Bērziņa biroju atbalstu papildinātajā Vecrīgas maketā attēlotas būves, kuru oriģinālajā 1983.gadā tapušajā versijā nebija - viesnīcas 13.janvāra un Teātra ielā, daudzdzīvokļu komplekss Kungu ielā pie Minsterejas ielas, tirdzniecības galerija Audēju ielā, daudzfunkcionālas ēkas Audēju, Kungu, Palasta un Teātra ielā, Rīgas dome, Melngalvju nams un biroju ēkas Rātslaukumā, garāža Basteja bulvārī. Citādi, nekā reģenerācijas projektā iecerēta, dzīvē izskatās biroju ēka Peldu ielā pie 11.novembra krastmalas.

Nākotnē paredzēts Vecrīgas maketā iekļaut vēl vairākus citus uzbūvētu un pārbūvētu ēku modeļus. Rīgas pašvaldība līdz šim šajā projektā ieguldījusi gandrīz 12 000 latu, arhitektu biroju ieguldījums ir apmēram 3% no kopējās summas.

Rīgas pilsētas arhitekta birojs uzsver, ka Rīgas Rātsnamā izstādītais Vecrīgas makets ir kopējo izpratni veidojošs un vairojošs elements, kas nodrošina sava laika ideju klātesamību, apspriežot Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grozījumus un formējot ieinteresēto pušu un lēmumu pieņēmēju viedokļus atsevišķu pilsētvidi ietekmējošu projektu kontekstā. Tas ir spēcīgs arhitektu un plānotāju talanta un prasmes apliecinājums un lielisks sava laika amatnieciskās prasmes pierādījums, kas pievilcīgs arī Rīgas pilsētas viesiem, kuri apmeklē Rīgas Rātsnamu.

Vecrīgas reģenerācijas projektu pirms 29 gadiem izstrādāja Latvijas Celtniecības zinātniskās pētniecības institūta Pilsētbūvniecības laboratorijā arhitekta Edgara Pučiņa vadībā izstrādājis autoru kolektīvs - arhitekti Andrejs Holcmanis un Edvīns Burkovskis, piedaloties Valentīnai Tarasovai, Vitai Rinkēvičai, Ervīnam Helfričam, Marinai Levinai, Harijam Gailim un citiem -, domājot par to, kā saglabāt unikālo Rīgas kultūrvēstures mantojumu, piemērojot laikmetīgai situācijai un padarot pieejamu sabiedrībai.

Savulaik šis arhitektu un plānotāju darba rīks - makets - tika izmantots, lai projektēšanas laikā novērtētu atsevišķu ēku un vecpilsētas ansambļa arhitektoniski telpisko risinājumu variantus. Pēc maketa pabeigšanas bija domāts, ka turpmāk to izmantos Arhitektūras propagandas centrs, lai izrādītu to sabiedrībai, un Kultūras pieminekļu inspekcija analītiskiem mērķiem kā situāciju raksturojošu pamatni projektējamo ēku vērtēšanai.

Šodien publiski pieejams telpisks pilsētas daļas modelis ir viens no sabiedrībai pievilcīgākajiem pilsētas plānošanas un reprezentācijas instrumentiem.

Ekspozīcija rātsnamā ir pašvaldības ieguldījums Rīgas arhitektūras procesa kvalitātē. Tā izveidota ar mērķi rosināt sabiedrības interesi un radīt izpratni par profesionāļu idejām, kuru īstenojums izmaina pilsētvidi, apzinoties Vecrīgas reģenerācijas projekta nozīmi pilsētas telpiskajā attīstībā, apliecinot cieņu projekta autoriem un novērtējot maketu kā sava laika amatnieciskās prasmes pierādījumu.

Fakts, ka atjaunotais un papildinātais Vecrīgas makets pēc ilgāka laika atkal pieejams sabiedrībai, saistāms arī ar Latvijas valsts galvaspilsētas pašvaldības ieguldījumu, atzīmējot 15.gadskārtu, kopš Rīgas vēsturiskais centrs iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas objektu sarakstā.

Pārskatot Vecrīgas reģenerācijas projekta priekšlikumus, ir skaidrs, ka projektā ietvertais skatījums attiecībā uz vietām, kurās apbūve nav vēlama un kurās veidojama kvalitatīva publiskā ārtelpa, vēsturisko ielu un zemesgabalu robežu atjaunošanas saistību ar lielāku pilsētbūvniecisku ideju īstenojumu, funkciju daudzveidības nodrošināšanu, kultūras funkciju paplašināšanu un nepiemērotu funkciju izskaušanu, transporta sistēmas pārveidošanu un ielu ainavas kopšanu, ir aktuāls un vērā ņemams, uzskata arhitekta birojs. Daudzas projektā ietvertās idejas ir iemiesotas dzīvē konkrētu ēku un pilsētvides elementu veidolā, izstrādājot un īstenojot nākošos pilsētas attīstības plānus.