Pierīgas kūdras purvus postā iedzinusi lietainā vasara
Šīsvasaras ilgās lietavas pamatīgi kaitējušas kūdras ieguves un izstrādes uzņēmumiem, kuriem ievērojami iekavējušies darbi un samazinājušies realizācijai nodotās kūdras apjomi.
„Burtiski nupat sākām novākt otro krāvumu. Ja maijs vēl bija ciešams, tad jūnijs bija vienkārši katastrofāls. Jūlijā tik daudz nelija, taču kopumā vasara ir ļoti nelabvēlīga,” portālam aprinkis.lv pastāstīja SIA „Airīšu purvs” pārstāvis Uldis Cīrulis no Siguldas novada.
Ja maijs un jūnijs ir pietiekami sauss, kūdrinieki pērn novākto „ražu” var no lauka novest jūlija sākumā, kad tā ir izžuvusi. Šogad sakrāmētā kūdra vienkārši mirkusi teju trīs mēnešus, un tikai nupat kā pietiekami izžuvusi, tādēļ tikai tagad otro krāvumu var nodot realizācijai.
Cīrulis norāda, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu šajā laikā jau vajadzējis griezt jauno kūdras slāni nākamā gada produkcijas izstrādei, taču patlaban visi darbi iekavējušies teju par diviem mēnešiem.
Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Cankalis, kura vadībā darbojas pieci kūdras ieguves un izstrādes uzņēmumi, tostarp Olaines un Salaspils novados, pastāstīja, ka vislielākās raizes māc frēzkūdras ieguves apjomu ievērojamā sarukšana. „Lai sasniegtu plānoto daudzumu, nepieciešamas 45 – 60 normālas – saulainas, vējainas un bezlietus – dienas. Šovasar labi ja trešdaļa tādas bijušas. Līdz ar to nav izdevies pat vienu pilnvērtīgu frēzkūdras ieguves ciklu iziet,” viņš skaidro.
Uzņēmējs spriež, ka ar gabalkūdru tik lielu grūtību nebūs – to var griezt un likt strēķos arī septembrī un līdz oktobra beigām, ja laika apstākļi atļauj, un novešana no lauka notiek visu gadu. Savukārt frēzkūdras žūšanai nepieciešamie specifiskie apstākļi labākajā gadījumā vēl var būt septembrī. Taču visideālākais ir laiks līdz Jāņiem, pēc tam rīti paliek aukstāki, vakaros ātrāk parādās rasa, kas neveicina frēzkūdras žūšanu, skaidro Cankalis.
Arī Ķekavas novada uzņēmuma „Pindstrup Latvia”, kam kūdras ieguves iecirknis ir vēl Inčukalna novadā, finanšu direktors Edijs Ločmels piekrīt kolēģu teiktajam, ka vismaz pagaidām iegūtās kūdras apjomi ir daudzkārt mazāki nekā citus gadus, un ir visai grūti prognozēt novākto daudzumu sezonas beigās nepastāvīgo laika apstākļu dēļ, raksta aprinkis.lv.
