79% skolēnu alkoholu pirmo reizi pamēģinājuši 13 gados vai ātrāk

Lielākais īpatsvars jauniešu līdz 13 gadiem ir pamēģinājuši alu vai sidru, aptuveni puse skolēnu - vīnu, 40% - alkoholiskos kokteiļus, bet 34% - stipros alkoholiskos dzērienus. Tāpat pētījumā secināts, ka 62% skolēnu pirmo reizi piedzērušies līdz 13 gadu vecumam.

Salīdzinājumā ar šādu pētījumu, kas veikts 2007.gadā, pieaudzis to jauniešu īpatsvars, kuri jau līdz 13 gadu vecumam lietojuši stipros alkoholiskos dzērienus vai piedzērušies.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pētnieks Mārcis Trapencieris, šodien prezentējot pētījuma datus, pastāstīja, ka daļa no aptaujātajiem jauniešiem pirmo reizi alkoholu lietojuši vecāku klātbūtnē.

Pētījuma dati arī liecina, ka 96% jauniešu vecumā no 15 līdz 16 gadiem dzīves laikā ir vismaz vienu reizi lietojuši alkoholu. Savukārt regulāra alkohola lietošanas pieredze, proti 40 un vairāk reižu dzīves laikā, ir aptuveni vienai trešdaļai aptaujāto jauniešu. Tikmēr 21% skolēnu ir lietojuši alkoholu vairāk nekā 20 reizes pēdējā gada laikā, bet 7% - vairāk nekā desmit reizes pēdējā mēneša laikā. Šie rādītāji bija ļoti līdzīgi arī 2007.gadā.

Lielākā daļa jauniešu, kas piedalījās pētījumā, atzina, ka alkoholiskie dzērieni ir viegli vai ļoti viegli pieejami, tomēr pērn šīs rādītājs bija nedaudz zemāks salīdzinājumā ar 2007.gadu

Tranpencieris, pastāstīja, ka jaunieši vienā reizē izdzer vidēji 50 gramus absolūta alkohola, kas ir aptuveni trīs alus pudeles. Mēnesī alkoholam viens jaunietis vidēji tērē aptuveni 9,06 latus.

Pētnieks sacīja, ka alkohola lietošanas rādītāji Latvijā būtiski neatšķiras no Eiropas vidējā līmeņa, tomēr tie ir samērā augsti.

Tranpencieris uzsvēra, ka alkohols ir viens no cēloņiem pusaudžu mirstībai, turklāt jauniešiem alkohola lietošana var izraisīt nopietnus atmiņas traucējumus, kā arī tiek traucēta galvas smadzeņu attīstība. Lai arī lielākoties šīs sekas nav jūtamas uzreiz, taču smadzeņu daļās, kas atbild par atmiņu un domāšanu, ietekme ir neatgriezeniska. Vienlaikus cilvēkiem, kas sākuši lietot alkoholu skolēnu vecumā, būtiski pieaug atkarības risks.

Pētnieks norādīja, ka efektīvākais pasākums, kas palīdz samazināt alkohola lietošanu gan jauniešu, gan pieaugušo vidū, ir augstākas cenas, līdz ar to būtu nepieciešams paaugstināt akcīzes nodokli. Tāpat valstij ir jāatbalsta profilakses programmas un finansēt tās. Tāpat alkohola lietošanu samazinātu arī tirdzniecības vietu skaita ierobežošana.

Pētījums "Atkarību izraisošo vielu paradumi un tendences skolēnu vidū" Latvijā veikts 2011.gadā, un tajā piedalījās 7627 8.-10.klases skolēni. Iepriekš šāds pētījums veikts 2007.gadā, tas tiek veikts daudzas Eiropas valstīs reizi četros gados.