Prezidenta kanceleja slēpj Andra Bērziņa nesmukos izteicienus. VIDEO
Valsts prezidents Andris Bērziņš šomēnes jau trešo reizi ar saviem izteikumiem šokējis sabiedrību un izraisījis tās neapmierinātību. Tikmēr Prezidenta kanceleja cenšas nesmukumus nogludināt.
1. septembrī prezidents Bērziņš solīja sadot pa galvu TV operatoram, kurš filmēja, kā viņš uz skolu ved savu dēlu. Dažas dienas vēlāk oficiālajā preses konferencē Bērziņš Turkmenistānas prezidentu vairākkārt konsekventi nodēvēja par Turcijas prezidentu. Savukārt pagājušajā nedēļā prezidents izteicās, ka Satversmes aizsardzības biroja vadītājam ir jābūt „Latvijas latvietim”.
Tikmēr Prezidenta kanceleja cenšas notušēt Bērziņa neveiklās „mutes palaišanas”. Par 1. septembra izrunāšanos skolas sakarā pats Bērziņš teica, ka tādā veidā centies aizstāvēt sava bērna tiesības. Savukārt prezidenta neveiklie izteicieni oficiālajos pasākumos tiek noslēpti. Tāpat kā no Bērziņa tikšanās ar Turkmenistānas prezidentu video prezidenta mājaslapā president.lv ir izgriezti kadri, kur viņš Turkmenistānas līderi dēvē par Turcijas prezidentu, arī no Prezidenta kancelejas oficiālā konta interneta vietnē youtube.com pazudis preses konferences ieraksts, kurā dzirdami sabiedrībā sašutumu izraisījušie prezidenta Bērziņa izteikumi, ka nākamajam Satversmes aizsardzības biroja vadītājam jābūt „Latvijas latvietim”.
Valsts prezidenta preses sekretāra vietnieks Mārtiņš Drēģeris gan skaidro, ka tā esot sagadīšanās. Video ieraksts no vietnes esot izņemts sliktās kvalitātes dēļ, jo prezidenta jaunajās telpās Melngalvja namā vēl neesot atrisināts jautājums par apskaņošanu, kā rezultātā neesot dzirdami žurnālistu jautājumi un nevarot uztvert sarunas kontekstu, ziņo LTV raidījums „Panorāma”.
Tikmēr Bērziņa izteikumus kritizējusi ne tikai eksprezidente Vaira Vīķe - Freiberga, bet arī ārvalstīs dzīvojoši tautieši un pašmāju eksperti.
Austrālijas laikraksta „Latvietis” redaktors Gunārs Nāgels, uzskata, ka prezidents „nebija līdz galam izdomājis, ko šie vārdi nozīmē”.
Savukārt Saeimas deputāte Rasma Kārkliņa atzīmē, ka Latvijā ir pieredze, kad ievērojamus amatus ieņēmuši nelatvieši un trimdas latvieši un uzskata, ka tas ir „pēkšņs provinciāls uzplūdums”.