Ulbrokas kapliča atzīta par kultūras pieminekli
Stopiņu novada Ulbrokas Meža kapu kapliča iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. 1849. gadā celtā kapliča ir viena no nedaudzajām guļbūves kapličām, kas saglabājušās līdz mūsdienām.
Līdz 2009. gadam, kad tika uzcelta jaunā kapliča, visas izvadīšanas ceremonijas kapsētā notika no šīs senās kapličas. Arī tagad tas ir iespējams, ja nelaiķa piederīgie izsaka vēlēšanos, bēru ceremoniju var veikt senajā guļbūvē. Tas nozīmē, ka šī kapliča darbojas jau vairāk nekā 160 gadus.
Stopiņu novada pašvaldība vēlējās senās kapličas ēku saglabāt kā kultūrvēstures objektu un izziņas avotu nākamajām paaudzēm. Tādēļ, šā gada aprīlī Stopiņu novada dome vērsās Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā ar aicinājumu izvērtēt Stopiņu novada Ulbrokas kapos esošās senās kapličas ēku un noteikt, vai tā atbilst Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusam.
Šonedēļ Ulbrokas Meža kapos notika svinīga valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa plāksnes pielikšana pie senās koka kapličas
.
„Brīdī, kad vēl tikai plānojām būvēt jauno kapliču, eksperti teica, ka šo kapliču paplašināt vai pārveidot nedrīkstam. Izbojāt šo vēstures pieminekli būtu liels noziegums nākamo paaudžu priekšā,” portālam aprinkis.lv pauda Stopiņu novada domes priekšsēdētāja vietniece Vita Paulāne. Vēsturiskās kapličas vērtību apstiprina 19. jūlijā izdotais Kultūras ministrijas rīkojums to iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli.
Ulbrokas Meža kapu kapliča ir viens no retajiem guļbūves kapličas paraugiem, kas saglabājies ne vien Rīgas reģionā, bet visā Latvijas teritorijā. Turklāt, tā ir arī augstvērtīgas celtniecības paraugs – būve ir arhitektoniski proporcionāla, ainaviski izbūvēts zvanu tornītis, pār tās durvīm ir segmenta veida pārsedze, kas sastopama ļoti reti. „Tā ir mīļa un reizē ļoti filigrāna,” saka Stopiņu novada iedzīvotāja, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Vita Banga, kura kapličas pētīšanā ieguldījusi ne vien profesionālās prasmes, bet arī sirdsdegsmi.
Savukārt Stopiņu novada vēstures muzeja vadītāja Renāte Priede atklāja ko tādu, kas ikdienas steigā daudziem palicis neievērots: „Līdz pat 20. gadsimta sākumam guļbūvēs, īpaši Latvijas arhitektūrā, tika iegrebtas aizsardzības zīmes. Arī šai kapličai namdaris ir tādas ielicis.” Ieskatoties vērīgāk, kapličas sienu baļķos iegrebts krusts, kas aizsargā no ļaunajiem gariem un slimībām, kā arī citas aizsardzības zīmes, raksta aprinkis.lv.
Laika zobs darījis savu – ēka ir iegrimusi. Tomēr novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs norādīja – jau tiek meklētas iespējas un izskatīti varianti, kā pareizāk seno kapliču restaurēt. "Kapliča ir atguvusi elpu. Kultūrvēsturiskais statuss mums paver lielākas iespējas piedalīties Eiropas Savienības projektos, jo seno ēku restaurācija nenoliedzami ir dārgs process."
