No pārapdzīvotās un smoga mocītās Ķīnas uz mierīgajām Cēsīm
Cēsīs dzīvo Gena Džanbao ģimene – pirmie ķīnieši, kuri Cēsīs iekārtojušies uz palikšanu, nopērkot nekustamo īpašumu, tādējādi iegūstot uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā. Tēvs pašlaik mācās latviešu valodu, bet meita meklē vidusskolu, kurā turpināt mācības angliski.
Ķīniešu iekārotākās Latvijas vietas – Cēsis un Ozolnieki
Pirms pāris nedēļām Latvijā izskanēja informācija, ka vairāki ķīnieši Cēsīs nopirkuši nekustamos īpašumus, lai tādējādi iegūtu ne tikai termiņuzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā, bet arī pie mums dzīvotu. Atšķirībā no Krievijas un NVS valstu pilsoņu vēlmes Latvijā iegādāties nekustamo īpašumu tikai kā caurlaidi uz Eiropas Savienību, ķīnieši te arī gribot dzīvot.
Turklāt Ķīnas pilsoņi par Latviju sākuši interesēties tikai nesen. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sniegtās statistikas līdz 2011. gada beigām Ķīnas pilsoņiem Latvija bija piešķīrusi tikai 19 uzturēšanās atļaujas, bet šogad līdz oktobra vidum jau 69.
Interesanta tendence, kas parādās sarunās ar nekustamā īpašuma mākleriem - ķīnieši labprāt iegādājas īpašumus ne tikai Rīgā un Pierīgā, bet arī nedaudz attālākos reģionos. Populāra esot gan Cēsu pilsēta, gan arī netālu no Jelgavas esošais Ozolnieku novads.
No pārapdzīvotās un smoga mocītās Ķīnas uz mierīgajām Cēsīm
Tomēr izrādās, ka Cēsīs, pretēji izrunātajam, nav vērojams straujš ķīniešu pieplūdums. Tur vairākus mēnešus dzīvo tikai viena ķīniešu ģimene – ķīniešu ārsts Gens Džanbao kopā ar sievu un meitu. Džanbao laikrakstam „Diena” smaidot saka: „Cilvēki runā, ka te tagad esot daudz ķīniešu. Es gan Cēsīs nevienu bez savas ģimenes nezinu.”
Jautāts, kādēļ tieši Latvija kļuvusi par viņa jauno dzīvesvietu, Džanbao izplūst sajūsmā par šejienes skaisto dabu. Tieši mūsu tīrā vide bijusi viens no galvenajiem iemesliem, kas mediķi no smoga māktas Ķīnas lielpilsētas atvilinājusi uz Cēsīm. Džanbao ģimene nopirkto īpašumu Latvijā nav izmantojusi kā biļeti tālākam ceļam uz rietumiem, bet gan iekārtojusies uz dzīvi šeit.
„Šobrīd mācos latviešu valodu, domāju, pēc dažiem gadiem nolikšu eksāmenu. Jūsu valoda ir ļoti sarežģīta, dažos mēnešos to iemācīties nevar,” saka Džanbao. Ikdienā nepieciešamās pieklājības frāzes visi viņa ģimenes locekļi jau ir apguvuši, bet pats ģimenes galva iemācījies arī darbam nepieciešamās frāzes un ik pa brīdim angliski ritošajā sarunā iestarpina pa vārdam latviski, lai būtu drošs, ka teiktais ir saprasts.
Kaut dzimtajā Ķīnā Džanbao 22 gadus darbojies mediķa profesijā - bijis ārsts Ķīnas Šaņdunas provinces galvaspilsētā Dzjiņaņā, Latvijā viņš kļuvis par masieri. Ar to gan iebraucēja mērķi neaprobežojas - viņš stāsta, ka pēc kāda laika gribot pievērsties akupunktūras praksei. „Tas ir ļoti sarežģīti, bet arī zinātniski - caur punktu rokā var izārstēt galvassāpes, caur punktu sānā - muguru,” viņš aizgūtnēm skaidro „Dienai”.
Savukārt viņa meita pašlaik meklē vidusskolu Latvijā, kur vidējo izglītību varētu apgūt angļu valodā. Pēc tam viņas mērķis ir studēt kādā no Latvijas augstskolām.
„Rīga jau arī nav necik liela!”
Džanbao Latvija esot iepatikusies vēsā klimata un tīrās vides dēļ. „Dzjiņaņā vasarā gaisa temperatūra svārstās starp 33 un 43 grādiem, bet pat logu atvērt nevar piesārņojuma dēļ. Toties šeit gaiss ir tīrs, var doties pastaigās un izbaudīt dabu. Un vēsums man patīk - ja jau jūs varat pie tā pierast, kādēļ lai es nevarētu,” retoriski jautā ķīnietis Džanbao.
Jautājums, kādēļ tad izvēlējies pirkt dzīvokli Cēsīs, nevis lielpilsētā Rīgā, viņam izraisa smaidu. „Rīga jau arī nav necik liela. Piemēram, Dzjiņaņā dzīvo septiņi miljoni cilvēku,” saka Džanbao, rādīdams portatīvajā datorā dzimtās pilsētas attēlus, kuros rindām vien redzami desmiti cieši saspiedušos pelēcīgu debesskrāpju.
Jautāts, kā vispār uzzinājis par Latviju, Džanbao atbild - internetā. Jāpiebilst, ka Latvijas pārstāvji tiešām pēdējā laikā ir izvērsuši reklāmas aktivitātes Ķīnā. Piemēram, ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras un Latvijas - Ķīnas Biznesa padomes atbalstu Latvijā, tajā skaitā arī Cēsīs, šovasar viesojās pieci Ķīnas izdevuma „China Daily” žurnālisti. Viņi izveidoja Latvijai veltītu lapu savā interneta vietnē, un līdz septembra vidum to bija aplūkojuši jau 3,67 miljoni cilvēku.