Jaunietis Sedā nogalina savu mīļāko - vecmāmiņas draudzeni ar vienu kāju

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka 19. oktobrī Strenču novada Sedā tika aizturēts 23 gadus vecais Juris aizdomās par 62 gadus vecās Dagmāras slepkavību. Tiek pieļauts, ka jaunietis jūtu uzplūdā nogalinājis savu mīļāko, kas vienlaikus arī bijusi viņa vecmāmiņas draudzene.

Nogalinātā Dagmāra dzīvoja pilsētas centrā, vienā no dzeltenajiem Staļina klasicisma stilā celtajiem namiem, raksta žurnāls „Vakara Ziņas”. Sedas iedzīvotāji par slepkavību zina maz, sakot, ka incidentā iesaistītie neesot vietējie. Tiesa gan noslepkavotā sieviete, gan viņas iespējamais slepkava Sedā dzīvoja jau vairākus gadus.

Sieviete Sedā mitusi apmēram divus gadus, bet jaunais vīrietis aptuveni četrus gadus. Juris kopā ar vecmāmiņu dzīvojis trīsistabu dzīvoklī apmēram divu minūšu gājiena attālumā no Dagmāras mitekļa.

„Viņi te ieradās no Rīgas, kas to lai zina, kāpēc. Te ir skaisti dzīvot, un mums, senajiem iedzīvotājiem, nav par ko sūdzēties. Dzīve nav viegla, bet mēs jau te visu mūžu dzīvojam kā laukos – turam vistas, ierīkojam dārzus, daudz ogojam un sēņojam, tāpēc itin labi varam izdzīvot. Ienācējiem, kas par lauku dzīvi neko nezina, ir grūti, jo viņi nespēj pielāgoties šejienes dzīvei, viņiem nav ko ēst, jāiet zagt un slepkavot,” „Vakara Ziņām” stāstīja vietējā iedzīvotāja Lidija. Pēdējos divos trijos gados pilsētā, kur dzīvokļi ir salīdzinoši lēti, proti, divistabu dzīvokli ar ērtībām var nopirkt par nepilniem 3000 latu, ieplūst arvien vairāk svešu cilvēku. „Diemžēl tie visi pārsvarā ir slikti cilvēki, nu, nelabvēlīgas personas, bezdarbnieki, bijušie cietumnieki un visādi jocīgie.,” saka Lidija.

Arī Dagmāra bijusi pieskaitāma pie nelabvēlīgajiem, jo daudz lietojusi alkoholu. Arī Juris un viņa vecmāmiņa nav īpašā cieņā, jo no Rīgas dzīvokļa izmesti parādu dēļ, arī Sedā jau sakrājuši milzu parādu par mitekli un regulāri aizņēmušies no kaimiņiem un pat baznīcas, naudu neatdodot.

Sieviešu draudzība izjūk mazdēla dēļ

Nogalinātās sievietes kaimiņiene Tamāra zina teikt, ka Dagmārai dzīvokli nopirkušas meitas, no kurām viena dzīvojot Rīgā, bet otra ārzemēs. No sākuma kaimiņi pret Dagmāru izturējušies ar cieņu un daudz palīdzējuši, jo sieviete bija cilvēks ar īpašām vajadzībām, proti, viņai nebija vienas kājas un viņa pārvietojusies ratiņkrēslā. Lai arī dzīvoklis atrodas pirmajā stāvā, ēkai ir augsti pamati un mājas ārpusē ir paaugstas kāpnes, tāpēc speciāli Dagmāras vajadzībām ierīkotas kāpņu margas.

Visai ātri ceļu pie viņas atraduši vietējie pudeles brāļi un māsas, tāpēc pamazām arī apsīkusi „normālo” laužu vēlme invalīdei palīdzēt un pat kontaktēties ar viņu.

Pēc pārcelšanās uz Sedu Dagmāra sadraudzējusies ar Katrīnu jeb Katju – Jura vecmāmiņu. Iespējams, abas saistījusi gan iedzeršana, gan tas, ka abas runājušas latviski. Tomēr pirms kāda laika Katja pie draudzenes pārtraukusi nākt, atklājot, ka abas sastrīdējušās – Dagmāra pārāk daudz pievēršot uzmanības Jurim, proti, bieži aicinot jauno vīrieti pie sevis un nodzirdot.

„Viņa mīlēja to vīrieti. Vispār jau mīlestība bija abpusēja,” secina kaimiņi. Viņi arī atklāj, ka puisis bijis savāds, pilsētā runājot, ka ārstējies psihoneiroloģiskajā slimnīcā, mēģinājis griezt vēnas un pat mēdzis lietot narkotikas. Runājot par uzbrukuma iemeslu, vietējie runā vien par prāta aptumsumu: „Viņš nebija vesels, iedzēra, un ar to pietika, lai aizbrauktu jumts.”

Visticamāk, Dagmārai liktenīgajā naktī Juris bijis pie viņas. Pēc traģēdijas no rīta atklājusies baisā aina – pilns dzīvoklis ar asinīm, bet Dagmāras ķermenis vismaz trīs reizes caurdurts ar nazi, zina teikt kaimiņiene. „Mirusī sieviete bija kaila, droši vien viņš viņu arī izvarojis vai vismaz mēģinājis to darīt,” baisu faktu neslēpj Tamāra.

Dagmāras kaimiņi ir pārliecināti, ka tieši Juris pastrādājis noziegumu, jo kā gan citādi tieši viņa vecmāmiņa pirmā būtu uzzinājusi par Dagmāras nāvi. „Katja stāstīja, ka Juris ap diviem naktī atnācis mājās asiņains un paziņojis, ka nogalinājis sievieti. Katja kopā ar vienu savu kaimiņieni nakts vidū skrēja uz Dagmāras dzīvokli, lai pārliecinātos, kas tur noticis, un pati arī policiju izsaukusi. Tagad gan vecmāmiņa noliedz, ka Juris būtu vainīgs,” stāsta kaimiņiene. „Dagmāra jau daļēji arī pati vainīga, ka tā notika. Kāpēc vecumdienās ar tādām lietām ņemties? Varēja mierīgi dzīvot, ja vien būtu mācējusi, mēs palīdzētu un viss būtu kārtībā,” nopūšas Tamāra.

Vecmāmiņa netic mazdēla vainai

Savukārt Jura un viņa vecmāmiņas mājā dzīvojošie visai neticīgi raugās uz jaunā vīrieša vainu noziegumā. „Par puisi neko sliktu nevaru teikt, viņš vispār reti kad izgāja no dzīvokļa – bija kluss, mierīgs, pa visiem šiem gadiem pāris reizes tik esmu viņu redzējusi. Viņam arī draugu nebija,” saka kāda pensionāre. Kaimiņiene Aina atceras, ka tikai reiz Jura dzīvoklī gājis visai skaļi – no Rīgas atbraucis kāds draugs, un puiši dzēruši alu. Aina stāsta, ka Juris agri zaudējis mammu, audzis vispirms pie vienas vecāsmātes, bet, kad tā nomirusi, rūpes uzņēmusies tēva māte Katrīna. Vīrieša tēvs gan esot dzīvs un mītot Rīgā, taču viņam dēls neesot vajadzīgs.

Jura vecmāmiņa apglavo, ka nezinot, vai mazdēls ir vainīgs slepkavībā: „Ko es varu zināt!” Vēl pēc brīža sieviete nosaka, ka neticot, ka mazdēls ko tādu varējis izdarīt. Jautāta, vai Juris mēdzis būt agresīvs, vecmāmiņa tā arī neatbild. Izdodas noskaidrot, ka Jurim pie Dagmāras neesot paticis, bet kāpēc viņš turp gājis, vecmāmiņa nezinot. Viņa piekrīt kaimiņu izteiktajai versijai, ka Dagmāra jauno vīrieti „vilkusi savos tīklos”. „Es ļoti pārdzīvoju visu notikušo,” klusi nosaka sieviete un lēni aizver durvis.