Joprojām iespaidīgs cilvēktirdzniecības upuru skaits

Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja Sandra Zalcmane intervijā portālam tvnet.lv sacīja, ka sliktie sociāli ekonomiskie apstākļi, nabadzība un bezdarbs ievērojami palielina cilvēktirdzniecības gadījumu skaitu. Ja pērn valsts finansiāli atbalstīja 12 upuru rehabilitāciju, tad šogad paredzēts palīdzēt 24 cietušajiem. Līdz novembrim šāda palīdzība jau tikusi sniegta 22 cilvēkiem un var prognozēt, ka šogad kopumā pieejamās iespējas tiks izmantotas pilnībā. Turklāt 88 cilvēktirdzniecības upuri šogad nav saņēmuši valsts apmaksāto rehabilitāciju, bet gan iztikuši ar konsultācijām un cita veida atbalstu. Tādējādi no cilvēktirdzniecības šogad cietuši vismaz 110 Latvijas iedzīvotāju.

Vairums upuru saistīti ar ārvalstīm. Piespiedu darba gadījumos dominē Vācija, Zviedrija, Nīderlande, Spānija, Kipra un Lielbritānija. Savukārt fiktīvo laulību situācijās daudz nelikumību ir saistībā ar Pakistānas, Nigērijas, Bangladešas, Indijas, Īrijas iedzīvotājiem.

Fiktīvās laulības var iedalīt divās grupās. Viena daļa sieviešu šajā slazdā iekrīt nezināšanas dēļ. Daļā gadījumu viņas pat priecājas par sākotnēji apmaksātajiem rēķiniem, jauniem mobilajiem telefoniem un citām materiālām lietām. Taču domas mainās, kad viņām atņem dokumentus, ierobežo pārvietošanos un liek mainīt ārējo izskatu. Sievietes neapzinās, ka šādas laulības ir ļoti grūti izšķirt un atkal atgriezties brīvībā.  

Otra daļa latviešu sieviešu apzinās, ka iesaistās fiktīvās laulībās, taču piekrīt tām, dažādu apstākļu spiestas, piemēram, viņām trūkst naudas, nevar pabarot un izskolot bērnus, nav darba. Meklējot izeju, viņas piekrīt precēties ar ārzemniekiem, kuri sola par to samaksāt. Parasti latviešu sievietes šādos darījumos saņem vairākus tūkstošus eiro, taču ir gadījumi, kad latvietes pārdod savu dzīvi par simts latiem. Dažkārt viņas fiktīvām laulībām piekrīt par velti. Tas galvenokārt notiek situācijās, kad vervētāji vai citi fiktīvo laulību procesā iesaistītie ir pazīstami un lūdz „izpalīdzēt” ārvalstniekam.

Zalcmane noraida mītu, ka vairums fiktīvo laulību upuru ir dziļos laukos dzīvojošas sievietes. Dominē Rīga un Kurzemes pilsētas, retāk - Latgale. Kāpēc tā? Latgalē vairāk sieviešu, kuras nonāk krīzes situācijā, atrod nodarbošanos turpat uz vietas - prostitūcijā, taču citos reģionos dzīvojošās biežāk dodas meklēt laimi uz ārvalstīm. 

Verdzībā pakļautajiem nav naudas, par ko atgriezties mājās

Laika gaitā mainījušās cilvēktirdzniecības formas. Piemēram, kādreiz par klasiku varēja uzskatīt ieraušanu mašīnā, dokumentu atņemšanu un nosūtīšanu uz ārvalstīm. Taču tagad ļoti daudz upuru tiek it kā nemanāmi vervēti internetā, īpaši ar sociālo tīklu starpniecību. Arvien vairāk ir gadījumu, kad Latvijas iedzīvotāji sūdzas par piespiedu darbu ārvalstīs, raksta tvnet.lv.

Domājot par strādāšanu ārzemēs, latvieši mēdz rīkoties neapdomīgi. Piemēram, nenoskaidro darba pienākumus, noteikumus, atalgojumu, darba un dzīves apstākļus, prasības un tamlīdzīgi. Tikai nonākuši svešā valstī, kur viņus piespiež strādāt pilnīgi citu darbu, viņi saprot, kādās nepatikšanās nokļuvuši. Bieži vien nauda, par kuru viņi iegādājušies turpceļa biļetes, nav pašu, bet gan aizņēmums. Tādēļ nereti aizbraucējiem nav naudas, par ko atgriezties mājās.