Mirusi izcilā lietuviešu teātra un kino zvaigzne Euģēnija Plešķīte

Kinoskatītāji šo aktrisi atceras no lomām filmās "Vīru vasara", "Herkus Mants", "Nesēto rudzu ziedēšana" un citās. Viņa piedalījusies arī Rīgas kinostudijas lentēs "Pats garākais salmiņš" un "Dāvanas pa telefonu". Spēlējusi Kauņas un Viļņas drāmas teātros un Viļņas Jaunatnes teātrī. 2009.gadā par nopelniem Lietuvas nacionālajā kinomākslā apbalvota ar "Zelta dzērves" godalgu.

Līdzjūtību aktrises tuviniekiem un visiem viņas talanta cienītājiem izteikusi gan Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, gan Seima spīkere Irēna Degutiene.

Kā norāda portāls "Alkas.lt", visi pazīstamākie Lietuvas kino un teātra meistari piedāvājumu spēlēt kopā ar Euģēniju Plešķīti uzskatījuši par lielu pagodinājumu. "Starp visiem aktieriem Euģēniju izcēla viņas neparastais starojums un talants," - tā viņu raksturojis režisors Gītis Lukšs.

Pirms dažām nedēļām Lietuvas Televīzija saviem skatītājiem piedāvāja aktrisei veltītas dokumentālās filmas pirmizrādi, kurā vēstīts arī par kādu mazāk zināmu viņas dzīves lappusi. Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākumā Euģēnijas brālis, būdams kuģa kapteinis, no Klaipēdas ar savu kuģi, kas aprūpēja Padomju Savienības atomzemūdenes, bēga uz Zviedrijas Borholmas salu un vēlāk ieguva politisko patvērumu Amerikas Savienotajās Valstīs.

Šis notikums smagi skāra arī jaunās un talantīgās aktrises dzīvi. Padomju varas iestādes viņu uzskatīja par dzimtenes nodevēja māsu, un šā iemesla dēļ viņai nereti tika liegtas lomas gan PSRS, gan citu valstu kinostudiju filmās.

Lietuvai atgūstot neatkarību, pašā sava talanta plaukumā Euģēnija Plešķīte pameta skatuvi un devās uz ASV pie brāļa, pēc kura bija ilgojusies visus šos garos gadus. Tur viņa apprecējās un tikai pēc vīra nāves, 2008.gadā, atgriezās Lietuvā.

"Aiz viņas paliek liels, liels noslēpums," tā dokumentālās filmas nobeigumā par aktrisi saka pasaulē atzītais lietuviešu teātra režisors Eimunts Nekrošus.

LETA