Ārpolitikas institūta direktoram Sprūdam liegta ieceļošana Krievijā
Atbildot uz Latvijas Ārlietu ministrijas lēmumu šogad augustā Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļaut bijušo Krievijas aģentūras "Regnum" vadītāju un kādreizējo prezidenta Vladimira Putina pārvaldes vadītāju Modestu Koļerovu un par Baltijas valstīm atbildīgo "Regnum" portāla redaktoru Igoru Pavlovski, Krievijas Ārlietu ministrija iekļāvusi Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Andri Sprūdu to personu sarakstā, kurām ir liegta ieceļošana Krievijā.
Šādu apstiprinājumu Latvijas Ārlietu ministrija saņēmusi no Krievijas Ārlietu ministrijas. Krievijas puse ir apliecinājusi, ka minētais lēmums saistīts ar Koļerova un Pavlovska pasludināšanu par Latvijai nevēlamām personām, sacīts Ārlietu ministrijas paziņojumā presei.
Koļerovs un Pavlovskis tika iekļauti Latvijai nevēlamo personu sarakstā šogad augustā, balstoties uz Latvijas kompetentu iestāžu sniegto informāciju par Latvijā slēptā veidā īstenotajām aktivitātēm, kas vērstas pret Latvijas drošības interesēm, tostarp teritoriālo vienotību un valsts ekonomisko drošību, atgādināja Ārlietu ministrija.
"Šāds Krievijas solis izsauc dziļu nožēlu. Ārlietu ministrija uzskata, ka minētais Krievijas lēmums ir neadekvāts," teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā presei.
Ārlietu ministrijā norādīja, ka Sprūds ir starptautiski atzīts ārpolitikas eksperts. Viņa līdzšinējā darbība ārpolitikas ekspertīzes laukā ir bijusi profesionāli kvalitatīva, korekta un augstu novērtēta.
Vīzas atteikums ir nācis brīdī, kad Sprūdam bija jāpiedalās starptautiskā konferencē Sanktpēterburgā, kas veltīta Eiropas Savienības (ES) un Krievijas attiecību tematikai.
"ES un Krievija piešķir lielu nozīmi savstarpējam dialogam, un akadēmiskajiem ekspertiem vienmēr ir bijusi nozīmīga loma, meklējot optimālos risinājumus sadarbības uzlabošanai. Apzināta kaimiņvalsts akadēmiska eksperta dalības ierobežošana šajā un līdzīgos forumos liek uzdot retorisku jautājumu par Krievijas patieso vēmi veidot daudzpusīgu dialogu par ES–Krievijas attiecību jautājumiem," norāda Latvijas Ārlietu ministrija.
Ārlietu ministrija uzskata, ka Krievijas puse rīkojas pretēji tās deklarētajai nostājai par nepieciešamību veicināt dažāda līmeņa divpusējus kontaktus, pieļaujot, ka politisko motīvu dēļ tiek negatīvi ietekmēts patiesi profesionāls un perspektīvs Latvijas un Krievijas akadēmisko aprindu dialogs, sacīts paziņojumā presei.
Sekojot līdzi Latvijas un Krievijas attiecībām šā gada laikā, vīzas atteikums neesot milzīgs pārsteigums, atzina institūta direktors Sprūds.
"Ja skatās kopumā uz 2012.gada mūsu attiecībām, kas ir bijušas kā tādi amerikāņu kalniņi, kurās it kā ir bijušas cerības pirms tam, bet esam pietiekami regulāri apmainījušies ar laipnībām gan paziņojumu, gan kritikas, gan nostāju paušanas līmenī, gan Krievijas pārstāvji netika ielaisti Latvijā. No šā viedokļa tas varētu arī neizbrīnīt. Jautājums, kas konkrēti ir par iemesliem, jo iekļaušana sarakstā var nākt, iespējams, no vairākiem avotiem," klāstīja Sprūds.
Viņš pastāstīja, ka būtiski tas viņa darbību institūta vadītāja amatā neietekmēšot, jo darbības virzieni institūtam ir vairāki, tiesa, uz norisēm Krievijā turpmāk būšot jāskatās no malas.
"Manā gadījumā negribētu situāciju dramatizēt. Nodarbojoties ar Krievijas jautājumiem, pasekojot mūsu starpvalstu attiecībām, nevar būt pārsteigts par šādu rīcību, jo beigu beigās tas jau nav pirmais precedents. Institūtā mums, protams, ir vairāki darbības virzieni, viens no tiem ir Krievija un mūsu Austrumu partneri, kur pats personiski arī esmu piedalījies. Turpmāk par to, kas notiek Krievijā šajā konkrētajā vektorā, vismaz no manas puses būs jāskatās no malas," sacīja Sprūds.
Kopš šā gada maija Koļerovs ir izdevniecības nama "Regnum" prezidents. Viņš atstāja ziņu aģentūras "Regnum" galvenā redaktora amatu, jo mainījās tās īpašnieku struktūra, kad par aģentūras "Regnum" līdzīpašnieci kļuva Kipras kompānija. Izdevniecības namam "Regnum" pieder ziņu aģentūra REX. Putina prezidentūras laikā no 2005. līdz 2007.gadam Koļerovs vadīja prezidenta pārvaldi starpreģionālajiem un kultūras sakariem ar ārvalstīm un bieži vien publiskajā vidē saukts par vienu no ietekmīgākajiem Krievijas polittehnologiem.
Krievijas ziņu aģentūra "Regnum" minēta arī Satversmes aizsardzības biroja pērnā gada darbības pārskatā. Tajā teikts, ka vairāki Krievijas mediji 2011.gada pirmajā pusē aktivizēja darbu pie tā, lai pēc iespējas negatīvākā gaismā atspoguļotu Visaginas atomelektrostacijas projektu, kā labāko risinājumu reģionā enerģētikas jautājumu risināšanā izceļot Kaļiņingradas atomelektrostaciju.
BNS/Foto: Lita Krone/LETA
