LZA ceturtdien vēlēs akadēmijas prezidentu

Pilnsapulces sākums plānots plkst.14.

Tālberga informēja, ka pilnsapulcē ieplānotas arī LZA jaunu locekļu vēlēšanas, kā arī lemt par grozījumiem LZA Statūtos un grozījumiem nolikumā par Uzraudzības padomi. Pilnsapulcē ar akadēmisko lekciju "Kas patiesībā ir nejaušība?" uzstāsies LZA īstenais loceklis un lana Tjuringa simtgades datorzinātņu konferences balvas par labāko darbu laureāts Rūsiņš Mārtiņš Freivalds.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka uz LZA prezidenta amatu kandidē vairs tikai mākslas doktors Ojārs Spārītis, jo fizikas doktors Ivars Lācis savu kandidatūru atsauca.

Ja Spārīti neievēlēs LZA prezidenta amatā, atkārtoti tiks izsludināta pieteikšanās uz akadēmijas vadītāja amatu un vēlēšanas tādā gadījumā varētu notikt pavasara pilnsapulcē.

Aģentūrai LETA iepriekš Spārītis norādīja, ka pirms dažiem mēnešiem paustās tēzes piedāvājumam LZA attīstībai nav mainījušās. "Galvenais ir dialogs ar mūsdienu izpildvaras nesējiem, dialogs ar izglītības un zinātnes ministru un ministrijas pārstāvjiem, dialogs ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, un šajos dialogos mums ir vienkārši jāpilda savs pienākums, argumentējot Latvijai zinātniskās attīstības ceļu un izaugsmes ceļu," teica Spārītis, norādot, ka tā ir galvenā tēze.

"Zinātnes Vēstnesī" šā gada maijā publicētie Spārīša "LZA darbības stratēģiskie virzieni 2012.-2016. gadā" liecina, ka dialogā ar dažādām valsts iestādēm plānots panākt atsevišķu ministriju funkciju deleģēšanu un līdzekļu piesaisti valsts pasūtījumu veikšanai, rosināt Latvijas zinātnes likuma papildināšanu ar valsts atbalstu izgudrojumu patentēšanai un komercializēšanai, kā arī sekmētu izpratnes maiņu par zinātnes kā eksportspējīgas produkcijas izstrādes bāzi tautsaimniecības attīstībai.

Spārītis arī norādījis, ka par tuvāko gadu aktualitāti kļūst ES Kohēzijas fonda finansējuma piesaistīšana 2014.-2020.gadā zinātnē veicamajiem uzdevumiem. Tāpat viņš uzsver, ka LZA uzdevums ir racionalizēt birokrātisko ceļu no finansējuma piešķīruma līdz zinātnisko izstrādņu un produkta radīšanai. Minēts, ka augstskolu darbība būtu jātuvina zinātniskajai darbībai, kā arī jāveicina ciešāka sadarbība ar reģionālajām augstskolām.

Spārītis atzīst, ka nevarot prognozēt, vai vēlēšanās viņam būs atbalsts. "Es nevaru neko prognozēt, jo zinātnieki ir autonomas personības, un man attiecīgi ir jābūt gatavam uz jebkuru likteņa lēmumu, un es to pieņemšu," teica Spārītis.

Spārītis ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. Spārītis vadījis Latvijas sakrālās kultūras pieminekļu - Priekules, Straupes, Struteles, Annenieku, Liepupes, Rīgas Sv.Pētera un Augšāmcelšanās baznīcas Rīgas Lielajos kapos - atjaunošanu. Spārītis bijis eksperts Rīgas Melngalvju nama rekonstrukcijas un Latvijas muižu restaurācijas un interjera iekārtojuma jautājumos. Viņš ir arī Latvijas luteriskās baznīcas eksperts baznīcu atjaunošanā.

Spārītis ir autors aptuveni 60 rakstiem par kultūras mantojuma izpēti, teoriju un aizsardzību, ap 140 rakstiem Latvijā un ārzemēs par mākslas vēstures un teorijas jautājumiem ar ievirzi Latvijas un Eiropas kultūras sakaru, periodizācijas, atribūcijas un ikonogrāfijas aspektos. Spārītis piedalījās vairāk nekā 60 starptautiskās zinātniskās konferencēs un simpozijos.

LZA pavasara pilnsapulcē netika ievēlēts jaunais LZA prezidents, jo abiem pretendentiem pietrūka balsu. Balsojumā par Lāci savu balsi atdeva 72, bet par Spārīti - 99 klātesošie. Kopumā bija izsniegti 199 balsošanas biļeteni, kas visi bija iemesti balsošanas urnā, bet no tiem par derīgiem tika atzīts 171 biļetens, bet 28 biļeteni bija nederīgi. Tādējādi nevienam no kandidātiem neizdevās savākt nepieciešamo balsu skaitu - 50% + viena balss.

Līdz jauna prezidenta ievēlēšanai pagarinātas līdzšinējā akadēmijas vadītāja Jura Ekmaņa pilnvaras.

LETA