Absurds! Jelgavas šoferus soda par to, ka nav pietiekami daudz pasažieru. VIDEO
Strādāt par šoferi Jelgavas autobusu parkā var tikai cilvēks, kuram ir ievērojami naudas uzkrājumi: stājoties darbā jāsamaksā soda nauda par vēl neizdarītiem pārkāpumiem un beigās vēl var palikt parādā darba devējam. Par pārkāpumu tiek uzskatīts, piemēram, ja rodas degvielas pārtēriņš vai maršrutā nav iekasēta pēc plāna paredzētā nauda par biļetēm.
Novadu ziņas

Absurds! Jelgavas šoferus soda par to, ka nav pietiekami daudz pasažieru. VIDEO

Jauns.lv

Līdz šim neredzēts darba tiesību pārkāpums atklājies Jelgavas autobusu parkā (JAP). Tur šoferim, lai dabūtu darbu, darba devēja kasē jāiemaksā 250 lati, kas ir kā drošības nauda, no kuras atvilkt soda naudu par šofera vēl neizdarītajiem pārkāpumiem.

Absurds! Jelgavas šoferus soda par to, ka nav piet...

Par JAP ieviesto modernā laika dzimtbūšanu, kas paredz klaušu sistēmu, vēsta TV3 raidījums „Nekā Personīga”.

Jelgavas šoferiem jau iepriekš jānorēķinās par vēl neizdarītiem pārkāpumiem

JAP šoferiem regulāri ar savu naudu jāatbalsta uzņēmums. Valsts darba inspekcijā (VDI) atzīst, ka nekas tāds līdz šim vēl nav bijis pieredzēts. Nelikumīgi ieviestā prakse visai ilgi turējusies uz bailēm pazaudēt darba devēja labvēlību. Autobusu parkā līdz pat šai dienai nesodīti darbojas kāda it kā brīvprātīga, bet stingra un slepenībā turēta sistēma.

To, kādi ir noteikumi, lai kļūtu par šoferi kādā no autobusu parka apkalpotajiem maršrutiem, nesen uz savas ādas izbaudījuši vairāki pretendenti: jelgavnieks Guntars un dobelnieks Jānis, kurš ir pensionārs. Viņi izgājuši instruktāžu un parakstījuši darba līgumu. Taču apmēram pēc divām nedēļām, kad bija jāsāk strādāt, atklājās, ka, lai darbu dabūtu, autobusu parks vispirms pieprasa iemaksāt uzņēmuma kasē 250 latus.

Tik daudz naudas, ko samaksāt par amata vietas iegūšanu, ne Guntaram, ne Jānim nebija, bet darbu ļoti vajadzējis. Beigās uzņēmums piekritis, lai sākumā iemaksājot katrs kaut vai pa 100 latiem, ko abi arī izdarījuši. Abiem prasīts rakstiski apliecināt, ka atlikumu iemaksās vēlāk, un bijis jāparaksta vēl arī īpaša konfidencialitātes deklarācija par to, ka ar uzņēmumu saistītā finanšu informācija un noslēgto līgumu saturs ir komercnoslēpums, ko nav tiesību izpaust.

Abi piekrituši un sākuši strādāt. Drīz vien sapratuši, ka prasīto naudu uzņēmums izmanto kā efektīvu soda veidu, lai jau iepriekš nodrošinātos pret darbinieku vēl neizdarītājiem pārkāpumiem. Piemēram, ja rodas degvielas pārtēriņš vai maršrutā nav iekasēta pēc plāna paredzētā nauda par biļetēm, tā tiek atvilkta no iemaksātās 250 latu drošības naudas. Ik mēnesi darbiniekam no savas kabatas drošības nauda atkal jāpapildina līdz prasītajam 250 latu apmēram. Guntars un Jānis bijuši pārliecināti, ka viņiem nekādu pārkāpumu nebūs, tāpēc sākumā jutušies droši. Bet tad izrādījies, ka pēc piecām nostrādātām dienām Guntaram viņa iemaksātie visi 100 lati bijuši atvilkti kā sods par neizdarītu noziegumu.

Godprātīgi strādājot, vēl paliek parādā darba devējam

Viens no šoferiem Guntars „Nekā Personīga” stāsta: „Es piecas darba dienas braucu pa maršrutiem. Tikai vienā dienā es iekļāvos degvielas patēriņā. Plānā vispār neiekļāvos. Tur bija uzlikti kaut kādi nenormāli plāni, kurus reāli es, godprātīgi strādājot, izpildīt nevaru. Un, kā izrādās, no šī neizpildītā plāna man no tās drošības naudas atvelk.”

Arī otrs šoferis Jānis ir sašutis un raidījumam stāsta: „Es personīgi nostrādāju divas maiņas. Plānu neizpildīju, kaut gan manā maršrutā, kā nevienam, bija kontrole, kas pārbaudīja, vai viss ir kārtībā un attiecīgi iespieda zīmodziņu maršruta lapā. Tātad pārkāpuma nebija!” Toties sods tik un tā bija. Pēc divām nostrādātām dienām no viņa iemaksātajiem 100 latiem 49 tika atvilkti un 60 bija nopelnīti algā. Tātad, braucot no apmēram sešiem rītā līdz astoņiem vakarā ar stundas pārtraukumu vidū un pamatīgi pārstrādājot šoferiem atļauto deviņu stundu skaitu, peļņa bija sanākusi ap 5,5 latiem dienā. Guntars par piecām dienām nav nopelnījis neko, jo soda nauda pārsniegusi nopelnīto. Gan Jānis, gan Guntars jutušies apkrāpti un prasījuši iemaksāto naudu atpakaļ, bet viņiem atteikts. Tad viņi no darba aizgājuši. Guntars par notikušo sūdzējās VDI. Tur pat daudz pieredzējušie inspektori nespējuši noticēt, cik rafinēti nelikumīgā sistēma uzbūvēta.

Rafinētā naudas iekasēšanas sistēma

Jāteic, ka līdz šim no uzņēmuma 90 šoferiem neviens nav sūdzējies. No intervijām viņi baidās, zem četrām acīm saka, ka sodus nākoties maksāt visai bieži. Nopelnīt varot labi, ap divarpus simtiem uz rokas, kaut gan oficiāli tiek klāstīts, ka uzņēmumā vidēji ir 514 latu liela mēnešalga.

VDI šoferu mudina būt drosmīgākiem, nelikumīgās saistības par drošības naudām un sodiem nepildīt. Inspekcija sola tikt skaidrībā par autobusu parkā notiekošo un aicina darbiniekus informēt VDI par to kaut vai anonīmi.

Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa „Nekā Personīga” skaidroja: „Mums visās reģionālajās inspekcijās ir konsultanti, ir telefoni, var pakonsultēties, tur pat nav nepieciešami dokumenti. Pietiktu pat ar vienu jautājumu – vai darba devējs ir tiesīgs prasīt drošības naudu par it kā nākotnē iespējami radītiem zaudējumiem kā šajā gadījumā? Atbilde ir pilnīgi viennozīmīga – nē, nav! Ir likums un ir tāda viena vispārēja norma Darba likumā, kas nosaka, ka visas vienošanās un darba līgumā iekļautie punkti, kas ir pretrunā Darba likumam, nav spēkā esoši.”

Savukārt Jelgavas mērs Andris Rāviņš, kurš ir atbildīgs par to, kas notiek pašvaldības autobusu parkā, sacīja, ka bijis informēts par tur ieviesto drošības naudas sistēmu un līdz šim uzskatījis, ka tā ir likumīga.

No darbaļaužu aizstāvja līdz ekspluatatoram

Jāpiebilst, ka JAP vadītājs Pēteris Salkazanovs, kādreiz, būdams deputāts, pats Saeimā balsoja par Darba likumu, ko šobrīd rupji pārkāpj. Tiesa gan, toreiz Salkazanovs bija viens no pazīstamākajiem Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedriem, kas kaismīgi cīnījās par darbaļaužu tiesībām. Spriežot pēc viņa paša teiktā, tagad sociāldemokrātiskajai pagātnei savā biogrāfijā esot pielicis punktu uz visiem laikiem.

Salkazanovs raidījumam pauda: „Kas šobrīd ir pati sarežģītākā problēma Latvijā darba devējam? Zagšana! Zog! Ja cilvēks ir elektriķis, aizejiet pie viņa mājās un paskatieties – viņam viss instrumentu klāsts, kas saistīts ar elektrību, ir nozagts. Ja viņš ir santehniķis, aizejiet pie viņa mājās un paskatieties instrumentus, kādi viņam ir. Tie visi instrumenti, kas vajadzīgi santehniķim, viņam jau ir mājās! Tāpat ir ar šoferiem. Ja viņš strādā, aizejiet pie viņa kaimiņiem un paprasiet, vai var nopirkt degvielu no viņu kaimiņa.” Viņš gan noliedz, ka šoferi uzreiz tiek uzskatīti par zagļiem.

Par Jelgavas autobusu parku sūdzas regulāri

Jāteic, ka šis nav pirmais gadījums, kad JAP darbā konstatēti likuma ignorēšanas gadījumi. Šovasar Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veica JAP vadības darbības pārbaudi, kuras darbā konstatēti likumu ignorēšanas gadījumi, tostarp ikgadēji vairāk nekā miljonu latu vērti līgumi ar SIA „Intransserviss” pretrunā ar likumu slēgti bez iepirkumu konkursa. Jāteic, ka „Intranserviss”, kurš ieguva tiesības par JAP autobusu apkopi, ir JAP komercdirektores Viktorijas Ļubļinskas privātais uzņēmums. Tādējādi viņa izmantoja savu dienesta stāvokli, lai gūtu personisku labumu.

Savukārt šī gada sākumā jelgavnieki žēlojās, ka JAP „mikriņi” patiesībā ražoti kravu pārvadāšanai un pielāgoti pasažieriem, bet sēdekļi domāti ķīniešiem, tāpēc pasažieriem Jelgavas minibusiņos jābrauc kā mucās saspiestām siļķēm. JAP šādi, kravas busiņus pārtaisot par pasažieru autobusiem, esot pamanījies uz pasažieru ērtības un drošības rēķina ietaupīt naudu jaunu spēkratu iegādei.

Lai dabūtu šofera darbu Jelgavā, pašvaldības uzņēmumā jāiemaksā 250 lati (TV3 „Nekā Personīga”)


Kasjauns.lv/Foto: Lita Krone/LETA