Latvijas slēpošanas kalnos un trasēs paaugstinātas drošības prasības. VIDEO
Jaunajā slēpošanas sezonā ziemas priekus varēs baudīt ar lielāku drošības garantiju. Lai mazinātu nelaimes gadījumu skaitu slēpošanas trasēs, turpmāk šo kalnu saimniekiem būs jāievēro daudz stingrāki drošības pasākumi, kuru izpilde stingri tiks kontrolēta.
Jau vairākas naktis pieturas sals, un zeme aiz loga ir balta - tas nozīmē, ka slēpošanas sezona sākusies. Gaidot noturīgus laika apstākļus, ir atvērtas tikai dažas trases, bet jau aktualizējies jautājums par drošību uz kalna. Līdz šim situācija dažādās Latvijas trasēs krietni atšķīrās, bet turpmāk visiem būs jāseko vienotām vadlīnijām.
Lai jau šajā slēpošanas sezonā paaugstinātu drošības līmeni un īstenotu preventīvus pasākumus, ir sagatavots slēpošanas trašu drošuma vadlīniju projekts, kas publicēts Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) mājaslapā.
Slēpošanas trašu pakalpojumu sniedzējiem trūkst vienotu kritēriju slēpošanas drošuma novērtēšanai, skaidroja PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa, tāpēc, lai uzlabotu situāciju, PTAC jau šī gada sākumā sāka darbu pie slēpošanas trašu drošuma vadlīniju izstrādes. Vadlīnijas izstrādājis PTAC sadarbībā ar Latvijas Slēpošanas trašu asociāciju un Latvijas Slēpošanas un snovborda instruktoru asociāciju, ņemot vērā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts darba inspekcijas viedokļus.
Vītoliņa atzīmēja, ka izstrādātajām vadlīnijām ir rekomendējošs raksturs. Taču tanī pat laikā vadlīnijās ir definēti kritēriji, kas var veicināt drošumu slēpošanas trasēs, kā arī pakalpojumu sniedzēju un patērētāju savstarpējo atbildību. Vadlīnijas attieksies uz slēpošanas un snovborda pakalpojumiem. PTAC plāno, ka vadlīnijas stāsies spēkā ar nākamā gada 1.janvāri.
Drošības pasākumi, kas saskaņā ar vadlīniju projektu būs jāievieš un kam būs jāpievērš uzmanība slēpošanas trašu pakalpojumu sniedzējiem, ir marķēti tīkli un stabi, drošības polsterējumi, drošības žogi un drošības tīkli, informatīvas zīmes. Tāpat vadlīnijas paredz, ka šo pakalpojumu sniedzējiem būs jāveic personāla apmācība, kas ietver arī pirmās palīdzības apguvi.
Komersantiem būs jāievēro arī prasības motorizētajiem transportlīdzekļiem, slēpošanas un snovborda apmācību pakalpojumiem, slēpošanas inventāra nomas pakalpojumiem, kā arī prasības trases drošuma uzraudzībai. Tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējiem būs jāveic trases drošuma novērtēšana, jānoformē drošuma dokuments, jāveic riska vērtēšana un vadība, kā arī jāziņo par nelaimes gadījumiem, tiek jādokumentē un jāizmeklē.
Kā jau ziņots, PTAC šā gada februārī un martā veicis ārkārtas pārbaudes vairākās slēpošanas trasēs, kurās konstatējis daudzas problēmas, kas rada augstus traumatisma riskus.
Kā problēmas PTAC norādīja ražotāja uzstādīšanas instrukciju trūkumu, neizvērtētus riskus saistībā ar pacēlāja lietošanu kopumā, dubulto drošības sistēmu trūkumu, neadekvātus risinājumus - augstas estakādes, norobežojumu trūkums - pacēlāju atkabināšanās zonā, kas var radīt būtisku traumatisma risku.
