Rosinās ļaut rīkot pašvaldību referendumus par domes atlaišanu
Iecerēts, ka pašvaldības referendums varēs notikt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai atsevišķu tajā noteiktu jautājumu, publiskajā apspriešanā nodotu būvniecības ieceri un domes atlaišanu. To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts, ko rīt paredzēts izskatīt valdības komitejā.
Sākotnējā dokumenta versijā, kas tika nodota saskaņošanai šā gada februārī, tika piedāvāts ļaut pašvaldību referendumus rīkot par nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanu, izņemot valsts nozīmes infrastruktūras objektus, pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, publiskā apspriešanā nodotu jautājumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā apspriešanas rezultātus, kā arī par domes atlaišanu.
Jaunākā likumprojekta versija paredz, ka pašvaldības referendumu par ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai atsevišķu tajā noteiktu jautājumu varēs ierosināt trīs mēnešu laikā pēc stratēģijas apstiprināšanas.
Pašvaldības referendumu par publiskajā apspriešanā nodotu būvniecības ieceri, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība un ir plānota publiskas ēkas būvniecība, bet pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas dalībnieku vairākuma viedokli, varēs ierosināt mēneša laikā pēc domes lēmuma par attiecīgās publiskās apspriešanas rezultātiem pieņemšanas.
Savukārt referendumu par domes atlaišanu nevarēs ierosināt vienu gadu pēc domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru beigām. Pašvaldības referendumu par domes atlaišanu nevarēs ierosināt arī pati dome.
Likumprojekts paredz, ka pašvaldības referendumu varēs ierosināt dome, ja par to nobalsos vismaz divas trešdaļas no deputātu kopskaita.
Vēlētāju skaits referenduma rosināšanai par ilgtermiņa attīstības stratēģiju un būvniecības ieceri būs atkarīgs no kopējā balsstiesīgo vēlētāju skaita. Pašvaldībās ar balsstiesīgo vēlētāju skaitu līdz 10 000 to rosināt varēs ne mazāk kā 15% no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita, pašvaldībās ar balsstiesīgo vēlētāju skaitu no 10 001 līdz 50 000 - ne mazāk kā 10%, bet pašvaldībās ar balsstiesīgo vēlētāju skaitu virs 50 000 - ne mazāk kā 7%.
Lai rosinātu referendumu par domes atlaišanu, būs vajadzīgi ne mazāk kā 30% no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita.
Lai referendumu par ilgtermiņa attīstības stratēģiju un būvniecības ieceri uzskatītu par notikušu, tajā jāpiedalās ne mazāk kā pusei no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Savukārt par atbalstītu jautājumu uzskatīs, ja par to būs balsojusi vairāk nekā puse no piedalījušos skaita.
Pašvaldības referendums par domes atlaišanu tiks uzskatīts par notikušu un atbalstītu, ja par domes atlaišanu būs nobalsojušas vismaz divas trešdaļas no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.
Gan parakstīties par pašvaldības referenduma ierosināšanu, gan nobalsot par referendumā nodoto jautājumu varēs vienu reizi klātienē vai elektroniski. Elektroniskā parakstu vākšana un balsošana gan paredzēta tikai no 2015.gada 1.janvāra, un šādā veidā nevarēs balsot par domes atlaišanu.
Parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai varēs veikt vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā “www.latvija.lv” vai kādā citā tīmekļa vietnē. Precīzākas drošības un tehniskās prasības tām noteiks Ministru kabinets. Savukārt balsošana pašvaldības referendumā elektroniski notiks, izmantojot portālu “www.latvija.lv”.
Ar pašvaldības referenduma sagatavošanu un norisi klātienē saistītos izdevumus, izņemot izdevumus parakstu vākšanai, segs no pašvaldības budžeta. Finansējumu parakstu vākšanai nodrošinās personas, kas to organizēs, izņemot finansējumu parakstu vākšanai elektroniski portālā “www.latvija.lv”.
Dokuments paredz, ka pašvaldības referendumā un tā ierosināšanā varēs piedalīties Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas ir tiesīgi ievēlēt attiecīgās pašvaldības domi. Pašvaldības referendumu varēs rīkot vienlaikus ar pašvaldības domes, Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī vienlaikus ar tautas nobalsošanu.
Paredzēts noteikt, ka pašvaldības referendums rīkojams ne ātrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc lēmuma par tā sarīkošanu paziņošanas. Balsošana notiks sestdienā no plkst.7 līdz plkst.22.
Vēlēšanu komisijai lēmums par pašvaldības referenduma rezultātu apstiprināšanu būs jāpaziņo ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc tā norises dienas.
Patlaban tiek plānots, ka likums stāsies spēkā 2013.gada 1.jūlijā.
VARAM norāda, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt vietējās pašvaldības iedzīvotājiem iespēju piedalīties vietējās nozīmes jautājumu lemšanā, veicināt pašvaldības iedzīvotāju iespējas ietekmēt pašvaldības domes darbību vietējo iedzīvotāju interesēs, kā arī piešķirt iedzīvotājiem tiesības atlaist pašvaldības domi. Patlaban spēkā esošie normatīvie akti paredz ierobežotas iespējas ietekmēt šos jautājumus.
Kā ziņots, likumprojekts tika nodots saskaņošanai jau šā gada sākumā un bija paredzēts, ka tas stāsies spēkā no nākamā gada 1.janvāra. Par to izskanēja gan kritiski viedokļi no pašvaldību pārstāvjiem, premjera Valda Dombrovska (V) un citiem politiķiem, gan arī nevalstisko organizāciju aicinājumi nevilcināt tā pieņemšanu.
Šovasar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) pauda cerību, ka likumprojekts tiks pieņemts līdz gada beigām, bet augustā VARAM informēja, ka lūgs valdību pagarināt likumprojekta iesniegšanas termiņu, jo par to saņemti papildus iebildumi un priekšlikumi.
LETA, Foto: Lita Krone/LETA
