Katrs ceturtais mēdzot izmantot tautas dziednieku pakalpojumus
Pēdējos gados ir mazinājusies netradicionālās medicīnas un tautas dziednieku popularitāte sabiedrībā, tomēr gandrīz katra ceturtā ģimene izmanto netradicionālās medicīnas pakalpojumus, liecina pētījuma centra SKDS pērnā gada izskaņā veiktā aptauja.
Saskaņā ar aptaujas datiem patlaban 23% iedzīvotāju atzīst, ka tie vai citi to ģimenes locekļi mēdz izmantot netradicionālās medicīnas un tautas dziednieku pakalpojumus, bet 74% respondentu ir snieguši noliedzošu atbildi. Pirms trim gadiem - 2009.gada oktobrī - 30% aptaujāto sniedza apstiprinošu atbildi, bet divas trešdaļas - noliedzošu.
SKDS šādu jautājumu Latvijas iedzīvotāju aptaujā pirmo reizi iekļāva pirms 14 gadiem, 1998.gada oktobrī. Toreiz 32% aptaujāto atzina, ka viņi vai to ģimenes locekļi izmanto netradicionālās medicīnas pakalpojumus. Ik pa trīs gadiem atkārtotie pētījumi liecināja, ka netradicionālās medicīnas piekritēju skaits līdz 2009.gadam Latvijā bija relatīvi stabils. Tas svārstījās apmēram 30% robežās.
Šī gada aptauja atklāj sabiedrības attieksmes izmaiņas. Pētījums gan neļauj spriest par to, kāds varētu būt cēlonis šādām sabiedrības attieksmes izmaiņām. Turklāt izmaiņām ir iespējami vairāki cēloņi. Iespējams, ka ir mainījusies sabiedrības attieksme pret netradicionālu metožu izmantošanu veselības atgūšanā, vairāk paļaujoties uz tradicionālo medicīnu. Taču tāpat iespējams, ka iedzīvotāju paradumi nav īpaši mainījušies, taču ir mainījušies priekšstati par to, kas ir un kas nav "netradicionālā medicīna". Turklāt arī tā sauktā "tradicionālā" medicīna nemitīgi mainās, aizvien vairāk sevī iekļaujot tādas ārstniecības metodes un pieejas, kas vēl pirms laika nepārprotami tika kvalificētas kā netradicionālas, atzīmē pētnieki.
Vērtējot 2012.gada oktobra aptaujas rezultātus atsevišķās sociālajās un demogrāfiskajās grupās, atklājas, ka salīdzinoši lielākas tautas dziednieku un netradicionālās medicīnas piekritējas ir sievietes - 27%, latviski runājošā sabiedrības daļa - 28%, kā arī Kurzemē - 31% - un Zemgalē - 33% - dzīvojošie. Savukārt caurmērā skeptiskāka attieksme pret to ir vīriešiem - pakalpojumus izmanto 19% aptaujāto, iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem - 17%, iedzīvotājiem, kuri ģimenē sarunājas krievu valodā - 16%, kā arī Rīgā - 15% - un Latgalē - 18% - dzīvojošajiem.
Dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Aptaujā ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1014 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
LETA, Foto: Shutterstock
