Baisa sazvērestības teorija: Gaismas pilī apslēpta radiolokācijas stacija
Jaunā Latvijas Nacionālas bibliotēkas (LNB) ēka, iespējams, pirmām kārtām nekalpos vis kā grāmatu krātuve, bet gan militāriem mērķiem. Gaismas pils atgādinot tālās darbības novērošanas radiolokācijas staciju, kādu savulaik padomju armija bija uzslējusi Skrundā un kuru uzspridzināja 1995. gadā.
Pēdējā laikā Gaismas pils veidols un funkcijas vairākas reizes ir tikušas apšaubītas. Rīgas mērs Nils Ušakovs paudis, ka LNB jaunā celtne viņam atgādinot „Maxima” lielveikalu. Vēlāk parādījās versija, ka patiesībā tā ir brīvmūrnieku templis, jo pils stikla kalna smailē varot saskatīt masonu simboliku – cirkuli un leņķmēru, kas arī varētu būs loģiski, jo Gaismas pils arhitekts Gunārs Birketrs taču ir strādājis masonu citadelē – Mičiginas pavalstī ASV.
Tagad radusies jauna versija, kas noliedz versijas, ka Gaismas pilī varētu atrasties „Maxima” dižtirgotava vai masonu sapulču kambaris. Patiesība ir daudz baisāka! Rīgas krievu žurnāls „Otkritij Gorod” raksta, ka LNB ēka jau no paša sākuma varētu būt celta nevis kā bibliofilu paradīze, bet gan kā radiolokācijas stacija. Jaunās bibliotēkas ēkas siluets ļoti atgādina radiolokācijas staciju. Tehniski tas ir iespējams, apgalvo „Otkritij Gorod” aptaujātie eksperti.
„Ar Gaismas pili jūtami kaut kas nav kartībā”
„Ar Gaismas pili jūtami kaut kas nav kārtībā,” uzskata ekonomiste Jevgēņija Zaiceva. „Visiem man pazīstamajiem inženieriem ir aizdomas, ka tā ir radiolokācijas stacija LNB ir tieši tāda forma, kas par to liek domāt. Mūsdienās jebkurai jaunai ēkai ir pazemes autostāvvieta. Bet te - nav. Oficiāli minēts, ka ēkai būs pazemes stāvs, taču es pieļauju, ka pazemes stāvu ir daudz vairāk.
Reiz arhīvā uzgāju zīmīgu faktu. 1992. gada sākumā toreizējais premjers Ivars Godmanis paņēma pirmo apjomīgo kredītu no Starptautiskā Valūtas fonda. (..) Mēs šo kredītu esam veiksmīgi apēduši un tas mums brīnumainā kārtā ir piedots. Nodomāju: varbūt mums to piedeva tādēļ, ka mēs apsolījāmies celt Gaismas pili,” spriež ekonomiste.
„Nav dūmu bez uguns”
Saeimas deputāts Aleksandrs Sakovskis („Saskaņas centrs”) min, ka runas par objekta divējādo dabu klīdušas jau sen. „Jebkurš cilvēks ar militāro izglītību nevar nepamanīt, ka Gaismas pils kontūras ļoti līdzinās pēdējās paaudzes radiolokācijas stacijām. (..) Sistēmām var būt dažāds pielietojums un nosaukumi, bet par to, ka šajā gadījumā nav dūmu bez uguns, esmu gandrīz drošs. Varbūt no šejienes aug kājas apgalvojumam, ka bibliotēka pašatmaksāsies un valdībai ir padomā alternatīvas, kā segt milzīgos izdevumus (par bibliotēkas celtniecību un uzturēšanu), par kurām vienkāršajiem cilvēkiem nestāsta,” teic deputāts
Teorētiski iespējams, bet praktiski negribas ticēt
Savukārt bijušais militārais radioinženieris Vladimirs Širins „Otkritij Gorod” sacīja: „Pēc kā izskatās jaunā bibliotēkas ēka pat domāt negribas. Ēkas arhitektūra ļoti līdzīga militāram objektam. Teorētiski ēkas forma ļoti atgādina tālas darbības rādiusa - līdz 10 000 km un tālāk - radiolokācijas staciju. Tīri teorētiski uz jumta var izvietot antenas paneļus, un, jo to ir vairāk, jo precīzāks ir mērķis. Raugoties pēc līnijas uz globusa, šāds radars lūkotos tieši uz Irānu. Arī Krievija un Baltkrievija būtu tā redzeslokā. Turklāt, pēc noteikumiem, lokatoram līdzās jābūt ūdenstilpnei jaudīgo raidītāju dzesēšanai. Lūdzu - Daugava!”
„Visām stacijām jābūt slīpai sienai, uz kuras izvietot antenas. Kādreiz antenas griezās, tagad tehnoloģijas ir citas: tās vienkārši nekustīgi guļ kā ēkas putuplasta siltinājums. Ja tās iemontētu zem jumta, tās nebūtu pamanāmas,” stāsta Širins. Viņš arī apgalvo, ka šādas stacijas apkalpošanai pietiktu ar dažiem desmitiem cilvēku, turklāt tie parasti strādā atsevišķā ēkā, kas atrodas dažus kilometrus no paša lokatora.
Širins gan norāda: „Teorētiski tas ir pilnībā iespējams, bet praktiski - kaut kā negribas ticēt.” Spēcīgā starojuma dēļ šāds lokators būtu ļoti kaitīgs iedzīvotājiem. Parasti šādas stacijas būvē 50 - 100 kilometrus no pilsētām
Netic militārai sazvērestībai
Skeptisks pret slepeno militāro sazvērestības teoriju ir Rīgas Tehniskās Universitātes Elektronisko komunikāciju fakultātes dekāns, profesors Guntars Balodis: „Ēkas konfigurācija atgādina bijušo Skrundas lokatoru. Viena ēkas daļa ir slīpa, bet otra stāvāka. Tā nu, lūk, kāds aizfantazējās (līdz radiolokācijas stacijai). Jāpiebilst, ka LNB ir dzelzsbetona konstrukcija. Bet elektroniskās ierīces, tostarp lokatori, nevar atrasties dzelzsbetona konstrukciju iekšienē. Ja mēs no ārpuses nekādu ierīci neredzam, tātad - tās tur nav.”
