Kā iekārtojas, tā maksā

Lūk, „Latvijas Valsts mežu” 2011. gada pārskats liecina, ka uzņēmuma peļņa sarukusi par 34,9% – līdz 50,98 miljoniem latu salīdzinājumā ar 78,31 miljonu 2010. gadā. Vai tas ietekmēja uzņēmuma prezidenta un valdes priekšsēdētāja Roberta Strīpnieka algu? Ne par procentu uz leju, nu tā pat pieaugusi vairāk nekā trīs reizes – no 2800 latiem mēnesī līdz 8800 latiem.

Ierindas mežsargs mēnesī saņem ap 330 latu „uz papīra”. Protams, Valsts mežu dienests ir cita iestāde, tomēr tajā pašā laikā uzmanīt valsts mežos notiekošo tomēr ir mežsargu pienākums. Ne no silta biroja, bet arī salā un slapjdraņķī.

Galvenais arguments algu lēcienam bijis uzņēmuma apgrozījums – ja tas pārsniedz 40 miljonus latu gadā valdes locekļiem atļauts krietns naudas pielikums. Iespēju garām nelaida „Latvijas Dzelzceļa”, „Latvenergo” un „Latvijas Valsts mežu” lielie priekšnieki.

„Latvijas Dzelzceļa” valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim līdz šim bija jāiztiek ar 2600 latu mēnesī, bet nu var mazliet atlaist jostu, jo jaunais atalgojums ir 8500 latu. „Latvenergo” vadītājam Ārim Žīguram noteikta 8784 latu alga, ceturtdien gan sanāks uzņēmuma akcionāru sapulce, lai lemtu par valdes locekļu atalgojumu.

Īsi sakot, prātīgs lēmums, tuvojoties kārtējām vēlēšanām. Gan jau pie urnas par to atcerēsies gan lokomotīves mašīnists, gan mežsargs, gan arī vilcienu pasažieri un elektrības rēķinu maksātāji. Un viņu ir krietni vairāk nekā dažu uzņēmumu priekšnieku. Nevienu saprātīgu cilvēku neuztrauc, cik personiskām vajadzībām no savas privātfirmas peļņas saņem veikalnieks, fabrikants, kurpnieks vai zemnieks. Bet šie ir valsts uzņēmumi, kuriem nav jārada privātas siles iespaids.