Astronoms brīdina: Zemi atkal var bombardēt meteorīti
Par visu pasauli satraukušo virs Čeļabinskas uzsprāgušo meteorītu pazīstamo astronomu Ilgoni Vilku pirmais informēja Kasjauns.lv. Astronoms neizslēdza iespēju, ka virs Urāliem uzsprāgušais meteorīts varētu būt piektdienas vakarā pāri Zemei lidojošā milzu asteroīda pavadonis.
Nav izslēgts, ka Zemi varētu sasniegt vēl kāds asteroīda mazs pavadonis – meteorīts, kas atkal varētu izraisīt kādu katastrofu.
Kasjauns.lv piektdienas pusdienlaikā sazinājās ar vienu no redzamākajiem Latvijas astronomiem - Ilgoni Vilku, lai lūgtu viņu komentēt no rīta virs Krievijas Urālu pilsētas uzsprāgušā meteorīta iespējamo saistību ar gaidāmo milzu, gandrīz futbollaukuma lieluma asteroīdu 2012DA14, kas Zemei pāri lidos piektdienas vakarā.
Par Čeļabinskā notikušo Vilks vēl neko nezināja un Kasjauns.lv viņam pirmais paziņoja par Urālos notikušo. Apskatot fotogrāfijas un iepazīstoties ar notikuma aprakstu, Vilks teica, ka nevar izslēgt, ka Čeļabinskas meteorītu plūsma ir saistīta ar Zemei tuvojošos asteroīdu.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka 15. februārī vien 27,7 tūkstošus kilometru attālumā Zemei garām lidos asteroīds, kura lielums ir salīdzināms ar pusi no futbola laukuma. Attālums starp asteorīdu un Zemi būs teju 14 reižu mazāks, nekā attālums starp Zemi un Mēnesi (384,4 tūkstoši kilometru), bet tā ātrums būs 7,8 kilometri sekundē.
Vilks teica, ka, pēc visa spriežot, virs Čeļabinskas meteorīts uzsprāga apmēram 10 – 20 kilometrus augstumā, bet milzu asteroīds lidos 1000 reižu augstāk un tādā augstumā tas Zemi ietekmēt nevar. Tomēr nevar izslēgt, ka Zemei šādā situācijā „neuzbrūk” mazāki meteorīti – asteroīda pavadoņi. Lielajiem asteroīdiem bieži vien ir arī nelieli pavadoņi. Ja lielais asteroīds neskars mūsu atmosfēras slāņus un Zemi neietekmēs, tad viņa daudz mazākie pavadoņi, kas varētu būt tikai pāris metru diametrā, varētu pietuvoties Zemes atmosfērai.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka piektdien no rīta virs Krievijas Urālu reģiona novērota meteoru plūsma, kuras dēļ ievainoti vairāki cilvēki un nodarīti bojājumi ēkām. Virs pilsētas apmēram pārdesmit kilometru augstumā sprāga meteorīts. Pilsētā izcēlās panika, kauca sirēnas, mājām tika izsisti logi, vairāki simti cilvēku ievainoti.
Saskaņā ar zinātnieku rīcībā esošo informāciju nevienā citā gadījumā, kad virs Zemes eksplodējis meteorīts, nav bijis tik liels cietušo skaits kā piektdien, skaidro Lielbritānijas Karaliskās astronomu biedrības atbildīgā sekretāra vietnieks Roberts Masejs.
"Es nevaru iedomāties nevienu citu vēsturē fiksētu gadījumu, kad tik lielu cilvēku skaitu netieši būtu ievainojis tāds objekts (..), gadījumi, kad tiek ievainoti cilvēki, ir ļoti ļoti reti," spriež Masejs.
Nelieli kosmisko iežu gabali parasti sadeg Zemes atmosfērā. Taču tikai ārkārtēji retos gadījumos tie nonāk līdz zemākajiem atmosfēras slāņiem, radot triecienvilni. Tas, pēc Maseja teiktā, acīmredzot piektdien noticis arī Krievijā.
Pēc Maseja vērtējuma, piektdien virs Krievijas uzsprāgušais meteorīts nav bijis lielāks par desmit metriem diametrā.
"Šādi gadījumi nav bieži - 20.gadsimtā nokrita vairāki lieli [meteorīti], no kuriem vismaz divi uzsprāga virs Sibīrijas, bet divas trešdaļas Zemes klāj okeāni, tādēļ mēs parasti to neredzam," viņš piebilst, uzsverot, ka piektdien virs Krievijas notikušajam sprādzienam nav "pilnīgi nekādas saistības" ar asteroīdu "2012 DA 14", kas piektdien palidos garām cieši līdzās Zemei.
Meteorīta sprādziens "notika 12 stundas agrāk, kas ekvivalents vairāk nekā pusmiljonam kilometru [kosmosā], un šķiet, ka [meteorīts] pārvietojās citā virzienā - austrumu-rietumu, kamēr asteroīds šovakar pārvietosies no dienvidiem uz ziemeļiem," uzsver eksperts.
