Finanšu ministrija piedāvā minimālo algu celt līdz 225 latiem

FM arī rosina 2014.gadā atvieglojumu par apgādībā esošu personu palielināt līdz 98 latiem jeb 140 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu savukārt piedāvāts diferencēt – mazajām algām to palielināt līdz 84 latiem jeb 120 eiro mēnesī, bet lielākajām algām to saglabāt 45 latu apmērā, kā tas ir jau pašlaik. "Pagaidām nevar precīzi noteikt, kāds varētu būt tas līmenis, no kura varētu notikt neapliekamā minimuma palielinājums, taču kopumā varētu izveidot divus līdz trīs līmeņus neapliekamā minimuma palielinājumam," sacīja Vilks.

Vilks norādīja, ka tas ir ministrijas sagatavotais piedāvājums apspriešanai, taču precīzi skaitļi varētu būt zināmi jūlijā augustā, kad būs redzami dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām šā gada pirmajā ceturksnī. Viņš arī piebilda, ka minimālo darba algu, atvieglojumu par apgādībā esošām personām un neapliekamo minimumu varētu palielināt arī 2015.gadā.

Finanšu ministrs arī uzsvēra, ka jautājums par sociālās nevienlīdzības samazināšanu ir aktuāls. "Ekonomika Latvijā attīstās ļoti dinamiski. Arvien vairāk nozaru un uzņēmēju saka, ka šie rādītāji ir uzlabojušies un viņi saskata arī pozitīvu tālāku dinamiku. Tomēr mēs redzam arī to, ka situācija attiecībā uz mājsaimniecībām, uz iedzīvotājiem mainās ļoti minimāli vai pat atsevišķos gadījumos pasliktinās," teica Vilks un piebilda, ka pašlaik šāda situācija ir daudzās valstīs.

Tāpat viņš atzina, ka sociālās nevienlīdzības samazināšana ir pelnījusi tādu pašu atbalstu kā savulaik pieņemtais lēmums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana. "Ir ļoti svarīgi, ka sabiedrībā un politiski tiktu panākta vienošanās, ka tā ir prioritāte Latvijai. Un lai šis solis, tāpat kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana tika akceptēta un netika apšaubīta, tiktu atbalstīts. Tas ir tiešam pozitīvs solis," klāstīja Vilks.

Savukārt, vērtējot fiskālo ietekmi attiecībā uz priekšlikumiem, Vilks sacīja – ja pašvaldībām tiktu kompensēti visi zaudējumi no šāda soļa, valsts budžetam tas izmaksātu 70–80 miljonus latu.

Labklājības ministre Ilze Viņķele pavēstīja, ka šī ir ļoti būtiska nākamā gada budžeta iniciatīva. "Šī ir ļoti būtiska nākamā gada budžeta iniciatīva, kas ir gan finansiāli ietilpīga, gan ar visplašāko ietekmi uz sabiedrību un tieši uz sabiedrības vismazāk aizsargātajiem slāņiem. Ir jāteic, ka piedāvājums ir ļoti mērķēts un tas lielākus ienākumus ļaus gūt tām ģimenēm, kuras pašlaik ir visvairāk pakļautas nabadzības riskam – strādājošiem vecākiem ar bērniem," pastāstīja Viņķele.

Viņa arī norādīja, ka atvieglojumi par apgādājamajiem, ko varētu noteikt 100 latu līmenī, strādājošajām ģimenēm sniegtu taustāmu labumu. Savukārt neapliekamā minimuma paaugstinājums, kas ir mērķēts vientuļiem, mazāk kvalificētiem cilvēkiem, kā arī jauniešiem ar savām pirmajām darba praksēm, būtu atspaids, kas nerada papildu slogu uzņēmējiem.

Ministre arī atzina, ka tas samazinātu arī ēnu ekonomiku. "Tas nodrošinātu ēnu ekonomikas samazināšanu, kas nozīmē lielākus legālus ienākumus, kas savukārt nozīmē lielākas iemaksas sociālajā budžetā," teica Viņķele.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone informēja, ka neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošām personām celšana ir nepieciešamība Latvijas situācijā, taču LDDK vēl nav vienojusies, vai ir atbalstāma minimālās darba algas celšana. "Par minimālās darba algas celšanu mēs vēl neesam vienojušies, jo tas būs Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes lēmums, un tas būs apspriests LDDK padomē. Minimālā darba alga nav burvju nūjiņa, tas ir administratīvi noteikts līmenis, kas daudz nepalīdz šajā situācijā. Mēs uzskatām, ka nav jāapkaro nabadzība. Mēs nedrīkstam pieļaut nabadzību," teica Menģelsone un uzsvēra, ka daudz svarīgāk ir paaugstināt atvieglojumus par apgādībā esošām personām un neapliekamo minimumu, nevis celt minimālo algu.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns norādīja, ka savienība atbalsta gan minimālās algas celšanu, gan arī atvieglojumu par apgādībā esošām personām un neapliekamā minimuma palielināšanu. "Šie ir nopietni vērtējami priekšlikumi, un mēs tos uztveram kā vienotu paketi. Uzskatām, ka tie samazina gan ēnu ekonomiku un nabadzību, kā arī atvieglos situāciju ģimenēm ar bērniem," pavēstīja Baldzēns.

Viņš atzina, ka Latvijas sabiedrība ir viena no visvairāk polarizētajām ienākumu ziņā, līdz ar to ieņēmumiem būtu jābūt taisnīgāk sadalāmiem.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras nacionālās stratēģijas padomes locekle Elīna Meiere norādīja, ka ministrijas piedāvājums ir pozitīvi vērtējams. "Tas ir pozitīvs signāls gan ekonomikai, gan uzņēmējiem kopumā. Domāju, ka šis ir pirmais solis, un es ceru, ka šī saruna un šis darbs virzīsies arī turpmāk," teica Meiere un piebilda, ka būtu jādomā, kā stimulēt vidējo algu.

Pašlaik minimālā alga Latvijā ir 200 latu mēnesī, savukārt neapliekamais minimums ir noteikts 45 latu apmērā. Atvieglojumu par apgādībā esošām personām apmērs no šā gada 1.jūlija sasniegs 80 latu, taču pašlaik tas ir 70 latu līmenī.