Sabiedrība

Pret izmaiņām Zinātniskās darbības likumā parakstījušies 77 zinātnieki

Jauns.lv

Pret izmaiņām Zinātniskās darbības likumā, kas paredz iespēju drošības iestādēm apturēt pētījumu, ja tas apdraud valsts drošību, parakstījušies 77 zinātnieki, pavēstīja Latvijas Universitātes (LU) doktora grāda pretendente Olga Procevska.

Pret izmaiņām Zinātniskās darbības likumā parakstī...

Atklātā vēstule augstākajām valsts amatpersonām un Saeimas deputātiem ar aicinājumu atcelt grozījumus Zinātniskās darbības likumā nosūtīta pirmdien.

Vēstules mērķis ir pieprasīt atcelt Zinātniskās darbības likuma 6.panta grozījumus, kas paredz zinātnieka pienākumu "pārtraukt zinātniskos pētījumus, ja tie, pēc valsts drošības iestādes atzinuma, var radīt draudus nacionālajai drošībai".

Vēstules parakstītāji uzskata, ka šie grozījumi ne tikai nerisina pastāvošās zinātnes kvalitātes, ētikas un zinātniskā darba rezultātu aizsardzības problēmas, bet arī apdraud akadēmisko brīvību un ievieš demokrātijā nepieņemamu drošības dienestu kontroli pār akadēmisko pētniecību, kā arī diskreditē Latvijas zinātni un ilgtermiņā apdraud tās kvalitāti un reputāciju.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtījis atkārtotai izskatīšanai Saeimā grozījumus Zinātniskās darbības likumā, kuri paredzēja valsts drošības iestādēm iespēju pārtraukt tos zinātniskos pētījumus, kuri apdraud valsts nacionālo drošību.

Nosūtot atpakaļ Saeimas iepriekš atbalstītos grozījumus, prezidents uzsvēra, ka zinātniskās darbības brīvību garantē Satversme, turklāt zinātniskās jaunrades brīvība ir pat būtisks un izšķirošs akadēmiskās brīvības aspekts. Savukārt Zinātniskās darbības likums atbilstoši tā mērķim ir tieši vērsts uz zinātnes un augstākās izglītības vienotību, zinātnieku neatkarības un akadēmiskās brīvības nodrošināšanu. Savukārt valsts varas iestāžu pienākums ir respektēt un aizsargāt šo brīvību.

Iniciatīvu konkrēto likuma grozījumu izstrādei ierosināja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pretizlūkošanas darbā konstatētās Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta nelegālā izlūka Sergeja Jakovļeva aktivitātes. Patlaban SAB var atklāt, ka laikā no 2004. līdz 2005.gadam Jakovļevs Latvijā aktīvi centās iegūt informāciju arī par zinātniskiem pētījumiem augsto tehnoloģiju jomā. Viņš pieņēmis viltus identitāti un aktīvi ievācis informāciju, pamatojoties uz ārzemju investoru vēlmi ieguldīt līdzekļus projektā.

SAB uzsver, ka negrasās ierobežot zinātnieku jaunrades brīvību, bet viens no tā uzdevumiem ir aizsargāt valsts zinātnisko un tehnisko potenciālu.

BNS

Tēmas