Latvijas Universitātē notiks lekcija par latviešu leģionāriem
Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā plkst. 15 notiks akadēmiska lekcija "Latviešu leģionārs: kolektīvā biogrāfija", kurā iepazīstinās ar jaunu pētījumu, kurā tiek meklēta atbilde uz jautājumu - kas bija/ir latviešu leģionārs, aģentūru LETA informēja LU Sociālo zinātņu fakultātes doktorante Gita Siliņa. Lekciju tiešraidē varēs vērot arī internetā: www.lu.lv/tiesraide
Lekcijas pamatā būs valsts pētījumu programmas "Nacionālā identitāte" projekta "Latvijas sociālā atmiņa un identitāte" dalībnieku veiktie pētījumi. LU profesore Vita Zelče iepazīstinās ar Latvijas 20.gadsimta paaudžu biogrāfiju kopainu, bet vēstures doktors Uldis Neiburgs stāstīs par latviešu leģiona izveides mehānismu, savukārt vēstures doktors Kaspars Zellis aplūkos nacistiskās propagandas lomu leģiona dibināšanā un tā publiskā tēla veidošanā.
LU doktoranti Laura Ardava, Didzis Bērziņš, Kristiāna Kirša un Gita Siliņa iepazīstinās ar topošā pētījuma par latviešu leģionāru dzīvi Padomju Savienībā un okupētajā Latvijā pēc Otrā pasaules kara pirmajiem rezultātiem.
Zelče uzsver, ka ļoti bieži tiek aizmirsts, ka liela daļa latviešu leģionāru dzīves nenoslēdzās ar kara beigām, daudziem tā turpinājās vairākus gadu desmitus pēc kara, gados jaunākajiem - pat pusgadsimtu un vairāk. Šajā dzīvē svarīga loma bija gan karā pieredzētajam, gan padomju varai netīkamajam biogrāfijas faktam - "karojis vācu armijā". Uzsāktā pētījuma mērķis ir izveidot latviešu leģionāru kolektīvo biogrāfiju, kas sākās līdz ar šīs militārās vienības izveidi un turpinās mūslaikos.
"Sākot ar pagājušo vasaru, esam anketējuši un intervējuši bijušos leģionārus, apkopojuši mutvārdu vēstures liecības un publicētās atmiņas, vairākus gadus veikuši novērojumus Rīgā un Lestenē 16.martā, kā arī strādājuši ar arhīva dokumentiem. 13.martā tiks prezentēti pētījuma starprezultāti, kas balstīti ne vien uz kvantitatīvajiem datiem raksturīgo precizitāti, bet, kas ir ne mazāk būtiski, arī emocionālo dimensiju, jo tie vēsta par bijušo leģionāru un viņu tuvinieku sarežģītajiem, nereti pavisam izpostītajiem likteņiem, par padomju režīma diskrimināciju pret šiem cilvēkiem izglītības, darba un morālā aspektā," stāsta pētniece Laura Ardava. Pētījuma rezultātus plānots apkopot zinātniskā monogrāfijā, kas tiks izdota gada beigās.
Lekcijas noslēgumā būs diskusija un pētnieku atbildes uz jautājumiem. Lekciju varēs vērot arī tiešraidē LU portālā "www.lu.lv/tiesraide".
Valsts pētījumu programmā "Nacionālā identitāte" projekta "Latvijas sociālā atmiņa un identitāte" ir tapušas vairākas grāmatas, piemēram, kolektīvās monogrāfijas "Karojošā piemiņa: 16.marts un 9.maijs", "Pēdējais karš: Atmiņa un traumas komunikācija", Klintas Ločmeles "(Ne)izstāstītā vēsture. Skola. Mājas. Atmiņa", latviešu karavīru dienasgrāmatas "(Divas) puses", Kaspara Zeļļa "Ilūziju un baiļu mašinērija" un citas.
LETA
