"Vienotības" dome neatbalsta latviešu valodas funkciju sašaurināšanu augstākajā izglītībā

Partija norāda, ka tikai, palielinot latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas un vienīgās oficiālās valodas ekonomisko vērtību un nostiprinot to visās sabiedrības dzīves jomās, tostarp pētniecībā un studijās , pasaulē spēs pastāvēt saliedēta, izglītota un ekonomiski spēcīga Latvijas tauta.

Tai pat laikā "Vientība" uzskata, ka nākotnē Latvijas pamatskolās jāapgūst trīs Eiropas Savienības valodas un jādod iespēja iepazīt citu pasaules reģionu valodas. Vienlaikus vispārējā un profesionālajā izglītībā jāievieš daļēja vispārizglītojošo priekšmetu pasniegšanu angļu, vācu vai franču valodā, īstenojot mūsdienu zinātnes atziņas par bilingvālu izglītību.

Partija uzskata, ka saliedētas un vienotas sabiedrības vārdā nav pieļaujams, ka krievu valoda tiek atjaunota kā studiju valodas valsts augstskolās. Tāpat partija uzsver, ka ikvienai valsts institūcijas pārvaldes amatpersonai – no augstskolas rektora līdz bērnudārza vadītājam – jāprot valsts valoda augstākajā pakāpē, tādēļ neatbalsta augstskolu vadības un ievēlēto docētāju atbrīvošanu no valsts valodas prasmes pārbaudes.

Tāpat partija norāda, ka augstākā izglītība un zinātne ir ieguldījums nākotnes intelekta ekonomikā, kam jāspēj nodrošināt veiksmīgas atbildes uz laikmetīgiem izaicinājumiem. Tālab stabilai ekonomikai nepieciešama izglītības sistēma, kurā vidējās izglītības līmenī izglītojamo īpatsvars profesionālās izglītības programmās līdz 2016.gadam pieaugtu līdz divām trešdaļām.

Vienlaikus partija uzsver, ka atvērtā ekonomikā ir svarīgi sasniegt Eiropas Savienības kopīgo mērķi - 30–34 gadus vecu cilvēku vidū vismaz četrdesmit procentiem jābūt ar augstāko izglītību. Tāpat partija norāda, ka nelielā tautsaimniecībā augstskolām ir neatsverama loma kā ideju inkubatoriem, kas veido eksportspējīgus intelektuālos pakalpojumus.

Lai sasniegtu šos mērķus, piedāvāts krasi palielināt sabiedrības pārstāvju, profesionāļu un darba devēju dalību augstskolu stratēģiju noteikšanā. Tāpat jāstiprina augstskolu konventu loma, iekļaujot tajos ne mazāk kā pusi sabiedrības un profesionālo organizāciju pārstāvjiem, kam būtu piešķirtas tiesības izvērtēt augstskolas stratēģiju, mērķus, sniegt atzinumu dibinātājam par budžetu, efektivitāti investīcijām un iespēju vērtēt rektora atbilstību amatam.

Partija arī norāda, ka vienlaikus stiprināma augstskoli rektoru atbildība, skaidri piešķirot viņiem tiesības izdot iekšējos normatīvus un veidot personāla stratēģiju augstskolā. Zinātnes spēku starptautiskai konkurētspējai ir jārada tiesiska iespēja universitātēm, institūtiem un inovāciju sistēmas dalībniekiem apvienoties konsorcijos. Dinamiskai nozares izaugsmei neatliekama ir apvienotā Augstākās izglītības un zinātnes likuma veidošana, uzskata partijas domes pārstāvji.

Savukārt intelekta ekonomikas veidošanai ir neatsverami koncentrēt studiju un pētniecības kritisko masu, novērst izglītības un zinātnes programmu dublēšanos, fragmentāciju un savrupību, atbalstot augstskolu, zinātnisko institūtu un koledžu konsolidāciju; no valsts budžeta finansēto pētniecību koncentrēt vairākās universitātēs un izcilības konsorcijos.

"Vienotības" pārstāvji norāda, ka Eiropā, pastāvot jaunatnes bezdarbam un nepieciešamībai pēc ekonomikas izrāviena, arvien vairāk notiek virzība uz pilnībā finansētām studijām valsts augstskolās. Partijas pārstāvji arī atgādina, ka eksperimenti ar maksas studiju ieviešanu nav viennozīmīgi pierādījuši šīs pieejas sociālekonomisko efektivitāti, noraidot vispārējas maksas, vai vispārējas kreditēšanas modeli.

Partija piedāvā tādu studiju finansējuma modeli, kurā mācības pilnībā tiek finansētas no valsts budžeta augstskolās. Savukārt studiju vietu skaits ir koncentrēts - sākotnēji nākamajā akadēmiskajā gadā uzsākot doktora, vēlāk maģistra un visbeidzot pamatstudiju finansēšanu pilnībā.

"Vienotība" uzsver – laikā līdz 2016.gadam valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai un zinātniskajai darbībai ir jāpalielina līdz trīs procentiem no iekšzemes kopprodukta, no kura divi procenti atvēlami studijām, bet viens – zinātniskajai darbībai. Savukārt laikā līdz 2018.gadam zinātniskās darbības – zinātnes, pētniecības un inovāciju – privātā sektora finansējumam jāsasniedz divi procenti no iekšzemes kopprodukta.

Partija norāda, ka Eiropas pētniecības telpā ir dinamisku pārmaiņu laiks, starptautiskā mobilitāte un konkurētspējas pieaugums rada apstākļus, kuros kavēšanās ar pētniecības un inovāciju atbalstu var nodarīt neatgriezeniskas sekas Latvijas intelektuālajai kapacitātei, tādēļ rīcība zinātnes investīciju veidošanā uzsākama nekavējoties.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka sestdien "Vienotības" dome pulcējās Salaspilī, lai spriestu par izglītības un zinātnes jautājumiem.