Sabiedrība

Ozolnieku pašvaldība: saņemot apsaimniekošanā papildu ceļus, ar nepietiekamu finansējumu nebūs ieguvēju

Jauns.lv

Līdzīgi kolēģiem citur arī Ozolnieku novada pašvaldība apšauba satiksmes ministra Anrija Matīsa ieceri vietējo ceļu uzturēšanas funkciju no valsts budžeta nodot pašvaldībām, jo Ozolnieku novadā nav ceļu, ko varētu netīrīt un nekopt, un ar nepietiekamu finansējumu nebūs ieguvēju.

Ozolnieku pašvaldība: saņemot apsaimniekošanā papi...

­ Ozolnieku novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Kairiša, komentējot pašvaldības vadības viedokli, aģentūrai LETA skaidroja, ka valsts ceļu kvalitāte kopumā nav augstā līmenī un ceļu ikdienas uzturēšana ir tikai viens no risināmajiem problēmjautājumiem, kas attiecas uz ceļu infrastruktūru.

"Iespējams, pašvaldības varētu atbalstīt ideju par valsts ceļu uzturēšanas funkciju pārņemšanu pašvaldībai stratēģiski nozīmīgākajos ceļu posmos, pirms tam saņemot ļoti precīzu informāciju par pienākumu sadalījumu un pieejamo finansējuma apmēru, bet pašvaldība nav ieinteresēta uzņemties atbildību par visu teritorijā esošo valsts ceļu uzturēšanas darbiem, ievērojami palielinot veicamo darba apjomu, jo šādā situācijā būs nepieciešams ne tikai papildu finansējums, bet arī cilvēkresursi šo darbu koordinēšanai," skaidroja Kairiša.

Ozolnieku novada pašvaldības pārstāve uzsvēra, ka, spriežot par ceļu pārņemšanu, atklāts ir jautājums par kapitāliem remontiem un rekonstrukcijas darbiem.

Ozolnieku novada pašvaldības autoceļu garums ir ap 208 kilometriem, savukārt valsts autoceļu garums novada teritorijā ir ap 110 kilometriem.

"Ja šobrīd ar valsts piešķirtajiem Ceļu fonda līdzekļiem iespējams veikt tikai elementāros pašvaldības ceļu uzturēšanas darbus, tad, saņemot apsaimniekošanā papildu ceļus, bet nepietiekamu finansējumu, pašvaldība un iedzīvotāji noteikti nebūs ieguvēji, jo Ozolnieku novadā nav tādu valsts ceļu, ko varētu atļauties vispār netīrīt un nekopt," skaidroja Kairiša.

Kā ziņots, arī Skrīveru, Aizkraukles, Auces, Tukuma un Bauskas novadu pašvaldības apšauba satiksmes ministra ieceri vietējo ceļu uzturēšanas funkciju no valsts budžeta nodot pašvaldībām.

Jau ziņots, ka satiksmes ministrs Anrijs Matīss iecerējis vietējo ceļu uzturēšanas funkciju ar visu tam paredzēto finansējumu no valsts budžeta nodot pašvaldībām. Tas dotu iespēju pašvaldībām pašām lemt, kuru ceļu ziemā tīrīt katru dienu un kuru varbūt netīrīt, norādījis ministrs. Viņš skaidro, ka 500 kilometriem ceļa valsts budžetā ir paredzēts noteikts finansējums.

"Pēc normatīviem valstij ir jānodrošina šo 500 km attīrīšana no sniega vismaz četras reizes sezonā. Pašvaldība, pārņemot konkrēto ceļu tīklu savā pārziņā, varētu lemt citādi - 5 km, kas ved uz skolu­ un ambulanci, tīrīt katru dienu, bet 300 km vispār netīrīt. Pašvaldība vislabāk zina vietējo vajadzības," sacījis ministrs.

LETA