Nacionālajā bibliotēkā skatāma Latvijā pirmo iespiesto grāmatu izstāde. VIDEO
Šogad atzīmējam 425 gadus kopš Latvijas teritorijā iespiestas pirmās grāmatas. 1588. gadā Nikolajs Mollīns Rīgā nodrukāja pirmās grāmatas, pārsvarā tās bija latīņu valodā, bet bija arī vāciski un viena pat latviešu valoda. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) pašlaik aplūkojama unikālo izdevumu izstāde.
Rīgas pirmās grāmatu spiestuves 425 gadu svinību ietvaros izstādīti bibliotēkas krājuma senie apsveikumu teksti, svinību sacerējumi, baznīcu grāmatas, sprediķi, ilustrācijas un cita satura iespiestie darbi. Līdz maija beigām izstāde noritēs divos stāvos, kur starp svešvalodās iespiestajiem tekstiem atrodama arī pirmā latviešu valodā iespiestā grāmata.
LNB centrālajā ēkā Krišjāņa Barona ielā 14 ierīkota senāko Latvijā iespiesto grāmatu izstāde „Iespiests Rīgā” jeb „Gedruckt zu Riga” . Tās autore – LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas vadītāja Ināra Klekere stāsta, ka dažādi apsveikuma dzejoļi un citi sīkdarbi, kā arī grāmatas sākotnēji Rīgā galvenokārt iespiestas latīņu un vācu valodās. Senās grāmatas ar nodzeltējušām lapām ādas vākos, kā arī to atvērumi ar seniem tipogrāfiskiem ornamentiem un titullapas apskatāmas bibliotēkas piektajā stāvā.
Izstādei tapusi vēl viena daļa. Klekere par to stāsta: „Pirmā telpa pārtaps grāmatniecības vēstures studijā. Šeit ir gan Latvijas, gan ārzemju izdevumi par grāmatu iespiešanas vēsturi, grāmatu iesējumiem un izplatību, burtu veidošanu, šriftu studijām, emblēmām. Bet otro telpu mēs saucam par relikviju kambari. Tā būs tā īpašā telpa, kur eksponēti senie izdevumi.”
Grāmatu iespiešana Rīgā sākās 1588. gadā jau krietni pēc Gūtenberga atklājuma. Pēc Rīgas rātes aicinājuma to uzņēmās holandietis Nikolajs Mollīns, kurš ir arī šīs izstādes centrā. Izstāde parāda tieši grāmatu tehnisko iespiešanas pusi, bet zināšanas papildināt varēs arī par šo grāmatu saturu.
„Savā 37 gadu ilgajā grāmatu iespiedēja darbības laikā Mollīns izdeva tikai vienu grāmatu latviešu valodā - Luterāņu rokasgrāmatu. Mollīna galvenais uzdevums bija izpildīt rātes iespieddarbu vajadzības. Tāpēc šeit ir arī no vecajiem Latvijas iespiedumiem ļoti rets darbs uz pergamenta,” skaidroja Klekere.