Rungainis: Latvijai jāpieņem tikai legāli nerezidentu noguldījumi
Nerezidentu noguldījumi var dot pozitīvu efektu Latvijas tautsaimniecībā, ja tiek kontrolēti ar tiem saistītie riski, tai skaitā arī naudas izcelsme, tā izvairoties no eiro zonas sankcijām, kādas tagad pieredz Kipra, uzskata Ģirts Rungainis, Prudentia partneris un padomes loceklis.
Kipra ir būvējusi savu ekonomikas un modeli uz finanšu pakalpojumu sniegšanu un nekustamajiem īpašumiem, lielā mērā piesaistot tieši Krievijas kapitālu. Tagad valsts tiek glābta par Eiropas Savienības (ES) valstu nodokļu maksātāju naudu, kādēļ tai ir jārēķinās ar stingrām Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Monetārās savienības prasībām un sankcijām, skaidroja Rungainis.
Rungainis uzsvēra: „Šādi ierobežojumi – kapitāla kontrole, debetkaršu izmantošanas un skaidras naudas izņemšanas ierobežojumi – ir tikai godīgi attiecībā pret citu eiro zonas valstu nodokļu maksātājiem, un Kipras iedzīvotājiem ar to ir jāsamierinās. Pretējā gadījumā – no eiro zonas vienmēr var izstāties.”
Tikmēr aprīļa sākumā Krievijas un Ukrainas plašsaziņas līdzekļos Latvijas vārds tika minēts saistībā ar to, ka uz Latviju ceļu no Kipras meklē vairāki miljardi ASV dolāru, kas iesaldēti divās lielākajās Kipras bankās – „Trapeza Kiprou” un „Laiki Trapeza” – un kurus pārvaldot Krievijas biznesmenis Dmitrijs Mazepins, bet faktiski tie piederot Baltkrievijas biznesa un politiskajai elitei.
Jāmin, ka jau pērn ES paplašināja sankcijas, kas vērstas pret Baltkrieviju, tai skaitā iesaldējot šīs valsts uzņēmēju aktīvus ES valstīs.
Vienlaikus Rungainis arī skaidro, ka Latvija nevar kļūt par otru Kipru, jo finanšu sektora īpatsvars ekonomikā ir daudz mazāks, bet banku aktīvu kopapjoms un nerezidentu līdzekļu īpatsvars banku pasīvos būtiski mazāks. Turklāt finanšu sektors, kā tāds, daudz labāk diversificēts, sabalansēts un caurspīdīgs.
Karlīna Timofejeva, Foto: Lita Krone/LETA
