Latvija liesmās! Šopavasar Latvijā reģistrēts kūlas ugunsgrēku rekords. VIDEO
Latvijā līdz 7. maijam ir reģistrēti 2006 kūlas ugunsgrēki un tie vēl nav aprimuši. Tas nozīmē, ka šogad mūsu zemē tiks reģistrēts rekordliels kūlas ugunsgrēku skaits, kāds pēdējos gados nav piedzīvots.
Vēl aizvien jaunā zāle nav pāraugusi pērno kūlu un līdz ar to kūlas dedzinātāji turpina
postīt zemi, ugunsdzēsēji turpina saņemt izsaukumus uz kūlas ugunsgrēkiem, steidzas apdzēst liesmas, kamēr tās nav pārmetušās uz ēkām vai mežiem, nodarot vēl lielākus postījumus, Kasjauns.lv informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inga Vetere.
Kūlas ugunsgrēku skaitu dienu no dienas turpina pieaugt un drīzumā tas varētu pārsniegt 2009. gadā uzstādīto rekordu. 2012. gadā bija reģistrēti 1824 kūlas ugunsgrēki, 2011. gadā – 1760 ugunsgrēki, 2010. gadā – 1695 ugunsgrēki, 2009. gadā – 2054 ugunsgrēki, bet 2008. gadā – 1092 ugunsgrēki.
Aizvadītajā diennaktī, no 6. līdz 7. maijam, Latvijā reģistrēti 105 kūlas ugunsgrēki, tāpat visās aizvadītajās brīvdienās ik dienu ugunsdzēsējiem nācās dzēst vairāk nekā 100 ugunsgrēkus diennaktī. Diemžēl ir arī gadījumi, kad kūla tiek apdzēsta, bet drīz jau atkal turpat nedaudz tālāk tā tiek aizdedzināta no jauna. Tā, piemēram, 6.maijā četros pēcpusdienā dega kūla Jelgavā, blakus lidlaukam 15 hektāru platībā, kur ugunsdzēsēji darbu pabeidza pēc pusdeviņiem vakarā. Savukārt cita Jelgavas ugunsdzēsēju autocisterna dzēsa kūlas ugunsgrēku 12 hektāru platībā turpat blakus no pulksten 18.49 līdz 20.27. Šajā dienā Jelgavas novadā reģistrēti četri kūlas ugunsgrēki. Ugunsdzēsēji steidzās no viena izsaukuma uz otru, bet, ja pilsētas iedzīvotājiem būtu nepieciešama steidzama palīdzība, nāktos gaidīt, kamēr palīgā atbrauc ugunsdzēsēji no citiem depo, kas prasītu daudz ilgāku laiku.
Aizvadītajā diennaktī plaši kūlas ugunsgrēki bija arī Rugāju novada Lazdukalna pagastā, Gulbenes novada Rankas pagastā, Līgatnes novada Līgatnes pagastā un citviet.
Ilgstoši saglabājoties siltam un saulainam laikam pērnā kūla kļūst aizvien sausāka, tādēļ ātrāk uzliesmo un izdeg lielākas platības. Kūlas dedzinātāji ne vien nodara postījumus dabai, bet arī apdraud savu un līdzcilvēku dzīvību un īpašumu. Ik gadu ugunsgrēkos tiek nopostītas ēkas, tajā skaitā ne vien dārza mājiņas vai šķūnīši, bet arī dzīvojamās mājas. Šajā laika periodā no kūlas aizdegas arī pameži, jaunaudzes un meži.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana nav senlatviešu tradīcija. Senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka zāles pat trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts un tas tika izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros uz laukiem sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās padomju okupācijas laikos, to ieviesa iebraucēji - Krievijā un Ukrainā, kur bija plašas un neapkoptas zemes platības, tika dedzināta kūla. Par kūlas ugunsgrēku nodarīto postu skatieties videosižetos.
Video: Dedzina mežus un pērno zāli (LTV „Panorāma”)
Latvijas liesmās (TV3 Ziņas)
Kūlas dedzināšana
