Latgaļi atgriežas pie tradīcijām un ēd bebru gaļas zupu ar kāļiem. VIDEO

Biedrība „Kroma kolna bruoleste” (bruoleste – brālība, latg.), kurā apvienojušies vēstures entuziasti, vēlas restaurēt seno latgaļu dzīvesziņu un prasmes, vēsta LTV raidījums „Labrīt, Latvija!”.

Senā kulinārija, amatniecības prasmes un kara māksla ir tikai neliela daļa no seno latgaļu vēsturiskajām liecībām, ko rekonstruē „Kroma kolna bruoleste”. Laikam ritot, senās Latgales vēsturiskais novads ir mainījis ne vien robežas, bet arī ieguvis bagātīgu kultūras mantojumu, tādēļ vairāk kā 20 entuziastu to pēta un nodod tālāk, organizējot dažādus tematiskos pasākumus.

„Mums ir jāzina savas saknes, cik mēs bijām kādreiz stipri vai vāji, ko mēs pratām uzcelt, kā zobenu izkalt, kā mēs stāvējām par savu zemi, cik tā mums bija svarīga,” saka „Kroma kolna bruoleste” vadītājs Aleksandrs Lubāns.

„Kroma kolna bruoleste” savu darbību uzsākusi pērn, taču kluba dibinātājs Lubāns ar savu ideju par devītā gadsimta latgalieša dzīvesveidu apkārtnes vīrus iedvesmojis jau gadu pirms tam. Šobrīd domubiedru grupā ir ne tikai virsaitis, bet arī savs karodznieks, pavārs, kalējs un pat bitenieks.

Viens no pēdējiem pasākumiem, kas noticis pašā Kroma kalnā, ir seno amatniecības un kara mākslas prasmju demonstrējumi. Kaut gan laika apstākļi nelutināja, tomēr sanākušie steidza izmēģināt ne tikai izšaut ar loku vai uzģērbt īstu bruņuvesti jeb kaļčugu, bet arī piedalīties īstā karagājienā.

Domubiedru grupas vadītājs Latgales vēstures pētīšanas un atdarināšanas procesā iesaistījis arī ģimeni. Jaunākā meita Džeina parasti spēlē kokli vai atbild uz interesentu jautājumiem par seno latgaļu tērpu darināšanu.

Savas neilgās darbības laikā biedrība „Kroma kolna bruoleste” senā latgalieša dzīvi jau paspējusi rādīt pat aiz valsts robežām, kur netrūkst intereses par senču tradīcijām. Šogad brālība plānojusi doties uz Braslavu, kur savas zināšanas par senajiem arodiem rādīs ne tikai baltkrieviem, bet arī turienes latgaliešiem.