Saindējušies aktiera Kaimiņa suņi; viņš vaino mežā atrastās vakcīnas

Artuss nesen devies pastaigā ar savu vācu īsspalvaino putnu suni Borhesu un viņa mammu Šeilu. Pastaiga bijusi jauka un neko ļaunu nevēstījusi – Artuss palaidis savus mīluļus izskrieties pa meža takām. Tikai vēlāk noskaidrojās, ka pastaiga nebija nemaz tik nevainojama. Jau tās pašas dienas vakarā suņi sākuši vemt, bijusi ļoti slikta pašsajūta. Turklāt Artusa suns Borhess izvēmis kādu priekšmetu, uz kura skaidri salasāms bija uzraksts „Lusvulpen”.

Artuss Kaimiņš Kasjauns.lv stāsta par nepatīkamo notikumu: „Abi suņi ir saindējušies, bet Borhesam ar veselību ir nopietnākas problēmas. Tagad viņš vairākas dienas jāved uz veterinārklīniku, kur suni izmeklē un liek pie sistēmas, lai attīrītu organismu. Suns praktiski neko neēd. Vienīgais, ko viņam izdodas iebarot, ir biezpiens un kefīrs.”

Aktieris pēc šī notikuma savā profilā sociālajā tīklā  „Facebook”, ievietojis paša uzņemto fotogrāfiju ar izstrādājumu, kuru izvēmis viņa slimais suns Borhess. Artusa mērķis bijis informēt pārējos suņu īpašniekus, lai nelaime nenotiktu arī ar citiem, kuri iecienījuši vest suņus pastaigāties mežā.

Kā apgalvo aktieris, suņu saindēšanās iemesls ir Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) izvietotās meža dzīvnieku vakcīnas pret trakumsērgu apēšana - tā abi suņi saindējušies. Artuss arī sācis izmeklēšanu, skaidrojot, ko sarijušies viņa suņi, kuri tagad spiesti ciest neprātīgas sāpes, kā arī iziet ārstniecības kursu, kas aktiera budžetu pāris dienās paplucinājis par gandrīz 200 latiem. Aktieris „aizracies” līdz pat tam, ka īpatnos izstrādājumus saražojusi kāda rūpnīca Čehijā. Kas vēl interesantāk, pašā Čehijā šie izstrādājumi netiek izplatīti.

Lai noskaidrotu, ka šīs ir par vakcīnām, portāls kasjauns.lv vērsās pie Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD). Tā Veterinārās uzraudzības departamenta direktora vietnieks Edvīns Oļševskis teic, ka meža dzīvnieku vakcinācijai pret trakumsērgu, kas plosās Latvijas mežos, tiek izmantota novājināta trakumsērgas vīrusa „Sad Bern Msv Bio 10” celmu saturoša vakcīna „Lusvulpen”. „Parasti vakcīnu izplatīšana norisinās, sākot no 20. aprīļa, un ilgst līdz maija beigām. Uz vienu kvadrātkilometru izplatām aptuveni 20 devas šādas vakcīnas, bet pavisam kopā paredzēts izplatīt 1,2 miljonus vakcīnu. Ieplānots, ka šī izplatīšana notiks arī rudenī,” paskaidro Oļševskis.

Vakcīnu izvietošana notiek, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas. Medikamenti tiek izkaisīti tikai virs mežiem. Oļševskis arī uzsver, ka vakcīnas nav domātas ēšanai, bet gan tikai pārkošanai. Nav gan īsti skaidrs, kā meža dzīvnieki to varētu zināt, ka tīkamās vakcīnas, kas uzlabotas ar garšas aromatizatoriem, nav norijamas, bet gan tikai sakošļājamas un pēc tam izspļaujamas?

Runājot par konkrēto gadījumu ar Artusa Kaimiņa suņiem, PVD pārstāvis teic, ka, viņaprāt, šādi gadījumi ir ļoti reti. „Varu pateikt, ka šīs vakcīnas nekādā gadījumā un nekādā veidā nevarētu būt kaitīgas sunim vai kādam citam mājdzīvniekam. Arī tad, ja dzīvnieks jau ir vakcinēts pret trakumsērgu. Iespējams, ka ir atsevišķi gadījumi, par kuriem jārunā individuāli. Nav izslēgts, ka suns bijis izsalcis un tādēļ aprijis visu vakcīnas iepakojumu. Tas tad arī varētu būt par iemeslu problēmām ar veselību. Nav nekas slēpjams, ka meža dzīvnieki atrod un pagaršo šīs vakcīnas. Īpaši vakcīnas iecīnījušas mežacūkas, kas ir visēdāji. Taču nekādu zinātnisku pierādījumu vai oficiālu datu par meža dzīvnieku veselības problēmām apēsto vakcīnu sakarā līdz šim nav bijis. Parasti meža dzīvnieki (vilki, seski, āpši), atrodot šīs vakcīnas, tās pagaršo, sakošļā, bet nenorij,” paziņo PVD pārstāvis un uzreiz piebilst: „Vismaz līdz šim nav bijis gadījumu, kad kādam nomedītam dzīvniekam organismā būtu atrasta šāda vakcīna. Varu teikt droši, ka šādu vakcinācijas metodi izmantojušas vairākas Eiropas Savienības valstis. Arī mūsu pieredzes laikā, kopš 2005. gada, nekādas problēmas, kad meža dzīvnieki būtu saindējušies vai saslimuši vakcīnu dēļ, nav bijušas. Meža dzīvnieku dzīvību šīs vakcīnas neapdraud, taču var būt kādi atsevišķi gadījumi, par kuriem mēs neesam informēti. Tāpat mums nav nekādu ziņu par mājdzīvniekiem, kas varētu būt norijuši šīs vakcīnas,” skaidro speciālists.

Portāls Kasjauns.lv griezās arī pie pieredzējuša veterinārārsta Jāņa Beinerta, vaicājot, vai sunim ir iespēja saindēties ar šīm vakcīnām. Jānis Beinerts ir pārliecināts, ka tas praktiski nav iespējams: „Tā drīzāk varētu būt sagadīšanās, un mēs jau nezinām, ko viņš pirms tam ir ēdis. Šīs vakcīnas patiesībā skaitās nekaitīgas. Protams, ka tās nav domātas ēšanai, taču arī šādos gadījumos nekādām problēmām nevajadzētu būt,” uzskata veterinārārsts.