Valgas muzejā Igaunijā skatāma LNB karšu kolekcijas izstāde
Igaunijā Valgas muzejā no 7.jūnija apskatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) karšu kolekcijas izstāde "Livonija 16.-17.gs. kartogrāfiskajos izdevumos: Ieskats Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma vērtībās".
Izstāde tika atklāta 7.jūnijā un tajā piedalījās Valgas muzeja direktors Mareks Nommiks un LNB izpilddirektore Dzintra Mukāne, aģentūru LETA informēja LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas pārstāve Lilija Limane.
Kopš LNB dibināšanas tās krājumos uzkrāti vairāki desmiti seno karšu ar Livonijas atainojumu. 2001.gadā to papildināja "Daugavas Vanagu fonda" Latviešu kultūras vērtību krātuves "Straumēni" dāvinājums - krātuvē nonākusī mācītāja Ringolda Mužika (1914-2000) kolekcija.
Patlaban LNB krājumā ir 44 Livonijas kartes no 16.gadsimta līdz 17.gadsimtam, kā arī vairāki desmiti Eiropas, Skandināvijas, Polijas un citu zemju karšu ar Latvijas un Igaunijas teritorijas daļēju vai pilnīgu atspoguļojumu.
Senās kartes ir savdabīgi mākslas darbi ar ģeogrāfisko un dabas objektu zīmējumiem, etnogrāfiskiem attēliem, burtu un līniju šarmu. Neatkārtojamu satvaru tām piešķir iekrāsojums ar roku, kas katrai kartei piešķir vienreizību, tādējādi tās mūsdienu cilvēkam var sniegt daudz prieka - kā vēsturiskas likumsakarības meklējošam pētniekam, tā sena stila lietu un dokumentu cienītājam.
16. un 17.gadsimta kartēs redzama latviešu un igauņu zemju vēsturiskā vienotība kopš 1225.gada, kad Svētās Romas impērijas nominālā pakļautībā no tagadējās Vidzemes, Latgales un Igaunijas dienvidu daļas teritorijām tika izveidota Livonija jeb Māras zeme (Terra Mariana), kas iekšējo ķildu dēļ vēlāk tika pārveidota par Livonijas konfederāciju. Tajā bez minētajām teritorijām bija iekļautas arī Zemgale, Kurzeme, īslaicīgi arī Žemaitija.
Livonijas apzīmējums teritorijām Baltijas jūras austrumu krastā, izņemot Lietuvu, tika lietots arī pēc Livonijas ordeņa sabrukuma 1561.gadā, kad Livonijas kara rezultātā izveidojās trīs provinces - Līvzeme, kas aptvēra tagadējo Vidzemi, Latgali un Dienvidigauniju, kā arī Sāmsalu, Kurzeme, Zemgale un Igaunija, kas aptvēra mūsdienu Ziemeļigaunijas teritoriju. Vidzemes un Igaunijas dienviddaļas administratīvā kopība tika saglabāta arī pēc latviešu un igauņu zemju pievienošanas Krievijai Ziemeļu kara rezultātā, taču šis jaunākais laika periods karšu izstādē netiek rādīts.
Livonijas vārds, kā arī vairāku latviešu un igauņu apdzīvoto vietu un ģeogrāfisko objektu nosaukumi parādās zīmētajās kartēs jau kopš 13.gadsimta, taču Latvijas bibliotēkās trūkst tik senu eksemplāru. Hronoloģiski vecākās kartes ar informāciju par Livonijas teritoriju ir no 16.gadsimta, tās zīmētas pēc Klaudija Ptolemaja (ap 87-150) parauga un darinātas kokgriezuma tehnikā, bet informācija par Livoniju tajās minimāla, aptuvena arī Baltijas jūras krasta līnija.
LNB karšu kolekcijas izstāde Valgas muzejā būs skatāma līdz 29.jūnijam.
