Politika

Policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu sociālajām garantijām IeM nākamgad prasa papildu 6,3 miljonus latu

Jauns.lv

Lai iekšlietu sistēmas dienestos strādājošajiem nodrošinātu pienācīgas sociālās garantijas un veselības aprūpes pakalpojumus, Iekšlietu ministrija (IeM) nākamā gada budžetā ir pieprasījusi papildu 6,3 miljonus latu.

Policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu sociālajām g...

Kā aģentūru LETA informēja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece Daiga Holma, saskaņā ar ministra teikto, iekšlietu sistēmā prioritāte patlaban ir uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības un sociālo garantiju nodrošināšana.

Kozlovskis atzīst, ka sabiedrības prasības pēc labākiem dienestu darba rezultātiem ar katru brīdi pieaug, taču policistiem, ugunsdzēsējiem un citu dienestu amatpersonām valsts vēl joprojām nespēj nodrošināt cienīgus darba apstākļus un atalgojumu, lai noturētu un piesaistītu dienestiem jaunus darbiniekus. Kvalificētu cilvēkresursu trūkums iekšlietu sistēmā esot viena no lielākajām problēmām.

"Mana kā iekšlietu ministra prioritāte nākamajam gadam ir darbinieku motivācijas sistēmas atjaunošana. Situācija, kad sabiedrības drošība un kārtība balstās uz darbinieku entuziasmu un viņu ticību solījumiem, ka kaut kad tiks saņemtas cienīgas algas un atbilstošas sociālās garantijas, nav pieņemama," atzīst iekšlietu ministrs.

Viņš norāda, ka šogad katrs policists, ugunsdzēsējs un robežsargs savos maciņos saņēma vidēji par 30 latiem vairāk. "Nav daudz, taču tas bija pirmais solis un no valsts budžeta prasīja 20 miljonus latu," norāda ministrs.

Pēc Kozlovska teiktā, nākamajā gadā jāpanāk, lai dienestos strādājošie saņem pienācīgas sociālās garantijas un veselības aprūpes pakalpojumus - lai virsstundu darbs tiek apmaksāts, un darbinieks, kurš, pildot dienesta pienākumus, strādā riska apstākļos vai ir cietis negadījumā, saņem arī adekvātu veselības aprūpi. Ministrija šim nolūkam nākamā gada budžetā ir pieprasījusi 6,3 miljonus latu.

Bez tam, ja iekšlietu ministram nākamgad būs jāizvēlas, ieguldīt naudu dienestu personālā vai tehnikā, tad izvēle noteikti būšot par labu personālam, jo tā pagaidām ir prioritāte.

Kozlovskis atzīst, ka ilgtermiņā piesaistīt un noturēt kvalificētus darbiniekus būs iespējams tikai tad, kad iekšlietu sistēmas dienestu amatpersonām būs skaidrība par savas karjeras izaugsmes iespējām un atalgojumu.

Lai efektīvi nodrošinātu sabiedrisko kārtību un pieejamos resursus, viena no iekšlietu ministra prioritātēm ir Valsts policijas (VP) attīstības koncepcijas izstrāde, pie kuras darbs noslēgsies vasarā, atgādina ministrs.

"VP attīstības koncepcija kopā ar amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojuma sistēmas izmaiņām paredz, ka ikviens policijas darbinieks tiks atalgots atbilstoši reāli paveiktajam darbam. Tiks nodrošināti tādi darba apstākļi, lai policija spētu kvalitatīvi veikt savus pienākumus un beidzot atrisinātu apburto loku ar personāla trūkumu, pārslodzi un izmeklēšanas darba kvalitāti," skaidro Kozlovskis.

Kā ziņots, Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība (LAPA) vēstulē premjeram Valdim Dombrovskim (V) pieprasījusi nekavējoties uzsākt sociālo dialogu par policistu, cietumsargu un ugunsdzēsēju atalgojuma un sociālo garantiju atgriešanu vismaz pirmskrīzes līmenī.

Agra Sūnas vadītā LAPA plašsaziņas līdzekļiem izplatītajā vēstulē norāda, ka krīzes apstākļos VP un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā atalgojums tika samazināts vidēji par 50 līdz 55% un šajos dienestos strādājošiem tika atņemta lielākā daļa no sociālajām garantijām. 2013.gadā atalgojums gan tika palielināts par aptuveni 10%, taču, tas joprojām ne tuvu nav pirmskrīzes līmenī.

Pašreizējais atalgojums nav konkurētspējīgs un ir par iemeslu kvalificētā personāla aiziešanai no dienesta. Darbinieku mainība ir kļuvusi nekontrolējama, kā arī joprojām katastrofāls ir personāla trūkums. Ja šai problēmai netiks pievērsta pietiekama uzmanība, tad jau tuvākajā laikā tā var kļūt par draudu valsts iekšējai drošībai un kārtībai, ko izjutīs katrs no iedzīvotājiem.

"Tam, pie kādām grūti novēršamām vai pat traģiskām sekām gadījuma rakstura cilvēku nonākšana dienestā var novest, par nožēlu pēdējo gadu laikā sabiedrība periodiski ir bijusi lieciniece. Diemžēl valdība un atbildīgās valsts amatpersonas nav vēlējusies savlaicīgi ieklausīties arodbiedrības līdz šim izteiktos brīdinājumos un prognozēs par šādu policista mundierim kaunpilnu notikumu attīstības scenāriju riskiem. Vai līdzšinējā rūgtā pieredze un upuri vēl nav pietiekami, lai spertu noteiktus un izšķirošus soļus jau šai pašā mirklī?!" teikts vēstulē.

Ņemot vērā to, ka valdošā koalīcija, pēc presē izskanējušās informācijas, uzskatot, ka ekonomisko krīzi Latvija ir veiksmīgi pārvarējusi, arodbiedrība pieprasa nekavējoties uzsākt sociālo dialogu par policistu, cietumsargu un ugunsdzēsēju atalgojuma un sociālo garantiju atgriešanu vismaz pirmskrīzes līmenī.

Ministru prezidents otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka policisti un kopumā iekšlietu sistēmā strādājošie, salīdzinot ar krīzes laiku, ir vieni no tiem, kas jau šogad ir saņēmuši atalgojuma palielinājumus.

"Ir vesela virkne strādājošo kategoriju, kas šos atalgojuma palielinājumus vēl nav saņēmuši. Te varētu pieminēt tos pašus mediķus. Šis jautājums būs jāskata kontekstā ar nākamā gada budžetu un tā iespējām." Vienlaikus premjers sacīja, ka atbilstoši budžeta iespējām atalgojums valsts pārvaldē un sabiedriskajā sektorā pakāpeniski ir jāceļ.

LETA