Kuršu ķoniņu pēcteči vēja dzirnavu dēļ sanaidojas ar kaimiņiem
Vēsturiskajā Ķoniņciemā vairāki zemes īpašnieki iznomājuši zemi, lai uz tās uzņēmēji uzbūvētu milzīgus vēja ģeneratorus, kas augstuma ziņā pārsniegs līdz šim Latvijā redzētos vēja elektrostaciju torņus. Vietējie iedzīvotāji vāc parakstus pret kuršu ķoniņu pēcteču ieceri pārveidot pagasta ainavu.
Līdz šim Latvijā redzētie lielākie vēja ģeneratoru torņi ne Grobiņā pie Liepājas, ne Popes un Tārgales pagastos Ventspils pusē nesniedzas pat 100 metru augstumā, bet Kuldīgas novada Turlavas pagasta Ķoniņciemā to maksimālais augstums paredzēts pat 135 metri. Arī rotora diametrs paredzēts lielāks. Ja tagad jaudīgākajā vēja parkā Ventspils pusē tas ir 101 metri, tad pie ķoniņiem tas paredzēts 127 metru diametrā. Tas nozīmē, ka torņa un rotora spārna kopīgais augstums būs teju 200 metri – 198,5 metri.
Vēja rotorus Ķoniņciemā skaidrā laikā varēs saredzēt pat no Kuldīgas, kas atrodas aptuveni 25 kilometru attālumā. Tomēr nu grandiozais projekts draud izgāzties pat īsti nesācies. Vietējie iedzīvotāji uzsākuši protesta akciju, lai nepieļautu vēja parka izbūvi. Tā celtniecības sabiedriskā apspriešana beigsies nedēļas vidū – 27. jūnijā.
Grandiozā vēja parka „Vējpūtis” ar astoņiem milzīgiem ģeneratoriem idejas autori ir viena no pazīstamākā pirmās Latvijas brīvvalsts ķoniņa - armijas ģenerāļa Mārtiņa Peniķa dzimtas māju „Atālmauļas” saimnieks Juris Peniķis un divi izbijušie politiķi – 6. Saeimas deputāti no Zīgerista partijas, tagad sociāldemokrāti - Latvijas Universitātes Finanšu institūta direktors Elmārs Zelgalvis un diplomētais inženieris Jānis Ozers.
Ķoniņu kaimiņi par vēja dzirnavu izbūvi ir sašutuši un sabiedriskās apspriešanas laikā aktīvi pret to vāc parakstus. Viena no protestu rīkotājām ir netālās Maras muižas saimniece Ilga Pranča – Hartingere, kura apkārtnē grib izveidot gan velotūrisma maršrutus, piesaistot vācu tūristus, gan izveidot telts vietas un novada muzeju.
Pranča - Hartingere teic, ka vēja parks cilvēkiem diskomfortu var radīt gan no ļoti augstajiem objektiem nākošais mākslīgās apēnojums, gan to radītais troksnis, gan arī nedzirdamā zemās frekvences skaņa, kas ietekmējot cilvēka līdzsvara sistēmu, kas rada sajūtu, ka ķermenis visu laiki atrodas kustībā. Pārāk tuvu dzīvojošiem ir konstatēts tā saucamais vēja turbīnu sindroms, kas izpaužas kā spiediens ausīs, reibums, slikta dūša, sirdsklauves, trauksme, bezmiegs, Maras muižas saimniece stāsta par ietekmi, ar ko ir jāsastopas ārzemēs cilvēkiem, kuri dzīvo vēja ģeneratoru tiešā tuvumā. Tos būvēt esot pieļaujams tika neapdzīvotās vietās, bet Ķoniņciems tās nebūt nav.
Savukārt slaveno ķoniņu pēctecis Juris Peņikis tagad visiem stāsta, ka Ķoniņciems ir gandrīz vai mirusī zona. Kuldīgas laikrakstam „Kurzemnieks” viņš paudis: „Jā, dzīvoju Ķoniņciemā, bet vairāk tur gandrīz neviena nav. Un vai dzīvot vispār ir veselīgi?” „Tur nav daudz māju, vairs nedzīvo cilvēki,” Peniķim „Neatkarīgajā Rīta Avīzē” piebilst viņa biznesa partneris Zelgalvis.
Tomēr nu turlavnieku protesti ir izvērtušie tik plaši, ka Peniķim savu biznesa ideju par vēja parku aizstāvēt būs visnotaļ grūti. Viņš pats atzīst, ka pieļāvis kļūdu, ka par savu ieceri nav pietiekami daudz runājis ar kaimiņiem, bet nu dialogs ar nāburgiem īsti pat nav iespējams, jo daudzi ar viņu pat runāt vairs negribot.
Jāpiebilst, ka vēja parka „Vējpūtis” tiešā iedarbības zonā atradīsies arī valsts nozīmes kultūras piemineklis – Ķoniņciema Elku birzs, kuršu ķoniņu svētais mežs. To no vēja turbīnu pārāk tieša tuvuma nolemts pasargāt ar aizsargjoslu.
