Sabiedrība

Carnikavas novada dome izmaksājusi 31 260 latu kompensāciju darbiniekam, kurš atlaists par rupju lamāšanos

Jauns.lv

Izpildot Augstākās tiesas spriedumu, Carnikavas novada dome atjaunojusi amatā un izmaksājusi 31 260 latu kompensāciju novada izpilddirektoram Raimondam Garenčikam ("Reģionu alianse"), kurš ar deputātu pieņemto lēmumu 2010.gadā tika atbrīvots no pienākumu pildīšanas par necenzētu vārdu lietošanu.

Carnikavas novada dome izmaksājusi 31 260 latu kom...

Kaut arī pašvaldība tiesas lēmumu par personas atjaunošanu amatā un kompensācijas izmaksāšanu gatavojas pārsūdzēt kasācijas kārtībā, kompensācija tomēr izmaksāta, jo novada dome no Garenčika saņēmusi draudus - ja nauda netiks izmaksāta vienas dienas laikā, domei būs darīšana ar tiesu izpildītājiem, aģentūrai LETA pastāstīja Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica (LZS).

Jurēvica pastāstīja, ka Garenčiks sācis pildīt izpilddirektora pienākumus no 1.jūlija, taču līdzšinējais izpilddirektors Imants Pastors no amata vēl nav atstādināts, jo atrodas atvaļinājumā. Šī iemesla dēļ pagaidām nav iespējams atrisināt arī jautājumu par Garenčika darba telpām. Patlaban viņam norādīta vieta vienā kabinetā ar divām Klientu apkalpošanas centra darbiniecēm.

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja piebilda, ka Pastoram tiks piedāvāta pašvaldības administrācijas vadītāja vakance, kas izveidota šā gada februārī un patlaban ir brīva. Pastora pienākums būs pašvaldības ikdienas darba nodrošināšana - lietvedības, personāla un citi jautājumi.

Jurēvica pauda vilšanos par tiesas lēmumu atjaunot amatā Garenčiku: "Tas, ka valsts amatpersonas var lamāties uz cilvēkiem un netikt par to sodītas, ir bīstams precedents, jo jau tagad daudz tiek runāts, ka Latvijā trūkst politiskās etiķetes un kultūras." Carnikavas novada vadītāja piebilda, ka dārzniece, kuru rupji nolamājis Garenčiks, nav pat bijusi pašvaldības darbiniece.

Kā ziņots, 2010.gada 3.septembra domes sēdē deputātu vairākums nolēma atbrīvot no amata toreizējo Carnikavas novada domes izpilddirektoru Garenčiku par virkni pārkāpumu, tostarp necenzētu vārdu lietošanu pret darbiniekiem, uzskatot, ka izpilddirektora rīcība nav savienojama ar labas pārvaldības principiem un ētikas normām.

Šā gada 1.jūlijā Garenčiku ne tikai nācies atjaunot darbā, bet arī izmaksāt viņam vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu laikā no 2010.gada 14.septembra līdz 2013.gada 12.jūnijam 31 260 latu apmērā, veicot likumā paredzēto nodokļu atskaitījumu.

"Carnikavas novada domes deputāti uzskata, ka tā nav piedienīga rīcība tāda līmeņa amatpersonai. Tiesa var likt atjaunot šo cilvēku darbā, bet tā nevar piespiest atjaunot uzticību, kas vienreiz jau ir zudusi," uzsvēra Jurēvica.

Novada vadītāja norādīja, ka šajā situācijā veidojas arī juridisks precedents - tiesa norādījusi, ka Garenčika gadījumā lēmums par viņa atlaišanu ir bijis politiski motivēts, taču Jurēvica uzsver, ka izpilddirektora atbrīvošana - tāpat kā viņa iecelšana amatā - pēc būtības nemaz nevar būt nepolitisks lēmums, jo amatpersonu darbā pieņem pašvaldības deputāti, savstarpēji vienojoties. Carnikavā izveidojies precedents, ka deputāti pret pašu iecelto izpilddirektoru izrādās bezspēcīgi, jo amatpersonu aizsargā Darba likums.

Pilns tiesas spriedums par Garenčika atjaunošanu amatā būs pieejams 10.jūlijā, un Carnikavas novada dome to pārsūdzēs kasācijas kārtībā.

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica (LZS) iepriekš pauda neizpratni gan par tiesas lēmumu, gan ilgo jautājuma izskatīšanas termiņu, kas pašvaldībai tagad radījis apjomīgus zaudējumus. "Tas nav pieņemami, ka tiesa šo šķietami vienkāršo jautājumu ir skatījusi divus gadus un deviņus mēnešus. Par to, ka tiesa nav spējusi šo lietu izskatīt saprātīgā termiņā, pašvaldībai ir jāmaksā," norāda Jurēvica. Tāpēc novada dome vērsīsies ar sūdzību Tieslietu ministrijā.

Viņa stāsta, ka pēc pilna sprieduma saņemšanas novada dome arī apsvērs iespēju vērsties Satversmes tiesā jautājuma risināšanai, kas saistīts ar pretrunu novēršanu likumā "Par pašvaldībām" un Darba likumā attiecībā par procedūru, kādā notiek izpilddirektora rīcības izvērtēšana un atbrīvošana no darba.

"Deputātu vairākums 2010.gadā ir darījis zināmu, ka nevēlas kopā strādāt ar uzticību zaudējušu izpilddirektoru. Savukārt no saņemtā tiesas sprieduma izriet, ka tiesai šis apstāklis ir mazsvarīgs. Sanāk, ka tiesa valstī ir radījusi precedentu - valsts amatpersonas var lamāties uz pašvaldības iestādes darbiniekiem, par to nenesot nekādu atbildību," norādīja Jurēvica.


LETA