Dabas fonda ziņojums atklāj satraucošu ainu: Latvija nav zaļa!
Lai arī Latvija sevi pozicionē kā zaļu valsti, kur saglabājušās unikālas neskartas dabas teritorijas, kā arī aizsargājami augi un dzīvnieku sugas, un pie mums „zaļuma” dēļ tiek aicināti ārzemju viesi, patiesība ir vairāk nekā skarba – Latvija zaļa ir tikai vārdos un vienīgi ar piespiešanos Latviju var saukt par zaļu.
Aizsargājamo augu un dzīvnieku skaits sarūk, mežus izcērt un pļavas aizaug, raksta laikraksts „Diena”. Latvijas Dabas fonda Eiropas Komisijai sagatavotajā ziņojumā atzīts, ka lielais vairums no esošajām Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamajām dzīvotnēm – apdraudētiem mežu, pļavu un ūdeņu veidiem - atrodas sliktā (51%) vai nelabvēlīgā (35%) stāvoklī. Vienlaikus arī jāpiebilst, ka oficiālā statistika liecina, ka pēc īpaši aizsargājamo teritoriju kopplatības Latvija ir pēdējā vietā Eiropā. Zinot šos datus, Latviju būtu visnotaļ grūti atzīt par zaļāko valsti pasaulē.
Visstraujāk Latvijā izzūd dabiskās pļavas, retāki kļūst arī, piemēram, ozolu meži. Tikai 11% dzīvotņu stāvoklis ir labs. Dati liecina, ka mazliet labākā stāvoklī atrodas ES nozīmes aizsargājamās sugas, piemēram, zīdītāji - ūdri, vilki, lūši, un daļa abinieku – parastā un dīķa varde. Taču kopumā no 115 sugām tikai 28% stāvoklis ir labs, bet lielākajai daļai, piemēram, ziemeļu upespērlenei, gludenai čūskai, tas atzīts kā slikts (20%) vai tām nelabvēlīgs (39%) – pie šīs grupas pieder zilenītis, smilšu krupis un lasis.
Labvēlīgā stāvoklī ir tikai, piemēram, jūras stāvkrasti, iežu atsegumi, taču neskarto, veco, dabisko mežu un purvu platības ir samazinājušās, tie ir izcirsti, teritorijas kļuvušas ļoti fragmentētas, zālāji aizauguši ar krūmiem, kas nozīmē pļavu sugu bojāeju.
Latvijas Dabas fonda eksperts Viesturs Lārmanis „Dienai” gan norāda, ka atsevišķos gadījumos sugu novērtējums vairāk balstīts uz eksperta viedokli, nevis uz reālu īpatņu uzskaiti dabā, tomēr, samazinoties tām piemērotām dzīvotnēm, loģiski, ka sugu īpatņu skaits arī sarūk, piemēram, aizaugot parkveida ainavai, mazāk paliek saules apspīdētu vecu koku, tāpēc izzūd retā vabole lapkoku praulgrauzis vai, samazinoties sausiem priežu mežiem, sarūk sila ķirzaku skaits.
Kā iemeslu kritiskajam vides stāvokli Lārmanis min gan nepareizu saimniekošanu, gan naudas trūkumu. Piemēram, 60 – 80 % zālāju pašlaik aizaug, jo nav noganīti vai nopļauti, vai tiek nepareizi apsaimniekoti, un iet bojā. Daļa no tiem draud pilnībā izzust no Latvijas ainavas. Arī visu Eiropas nozīmes aizsargājamo mežu veidu stāvoklis Latvijā novērtēts kā slikts. Tāds secinājums ir par, piemēram, vecu, jauktu platlapju, kā arī ozolu un staignāju mežiem. Nedaudz labāks novērtējums ir saldūdeņiem, piejūras un iekšzemes kāpām. Tāpat eksperti secinājuši, ka situācija purvos pasliktinās to nosusināšanas rezultātā un būtu vajadzīgs tos atjaunot.
Ja Eiropas Komisija secinās, ka Latvija nav pietiekami darījusi dzīvotņu un sugu aizsardzībai, tas var draudēt ar pārkāpuma procedūru un sliktākajā gadījumā ar soda naudām, taču svarīgākais, tas norāda, ka esošā dabas aizsardzības sistēma ir jāuzlabo, skaidro Lārmanis.
Ka Latvijai šie dati par vides stāvokli nav glaimojoši, „Dienai” atzina Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektore Sandra Bērziņa. Tādēļ DAP plāno izstrādāt pasākumu plānu, lai uzlabotu situāciju.
