Par staigāšanu pa bīstamu ledu Rīgā varēs piemērot sodu līdz 50 latiem

Sabiedriskās kārtības noteikumos paredzēta arī kārtība, kādā nosakāms ledus paaugstinātas bīstamības periods. Rīkojumu par paaugstinātās ledus bīstamības periodu izdos Rīgas pilsētas izpilddirektors saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegto informāciju. Rīkojums tiks izsludināts, publicējot informāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", masu saziņas līdzekļos, kā arī izvietojot brīdinājuma zīmes pie attiecīgajām ūdenstilpēm.

Noteiktajā periodā atrasties uz attiecīgās ūdenstilpes ledus būs aizliegts, bet par noteikumu pārkāpšanu Pašvaldības policija varēs piemērot sodu līdz 50 latiem.

Ja šo noteikumu neievērošanas dēļ kādam "asu izjūtu cienītājam" būs nepieciešama glābšana, iesaistot ugunsdzēsības un glābšanas, policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības vai citus speciālos dienestus, naudas sods ievērojami pieaugs robežās no 100 līdz 250 latiem.

Noteikumi izstrādāti, jo Rīgas pilsētas teritorijā ir vairākas ūdenstilpes, kuras katru gadu ziemas periodā makšķerēšanai izvēlas zemledus makšķernieki neatkarīgi no ledus izturības pakāpes. Rīgas ūdenstilpju ledus biezums atšķiras, piemēram, Daugavā ledus salīdzinājumā ar citām pilsētas ūdenstilpēm var būt plānāks. Šādi grozījumi veikti, lai vismaz daļu personu ziemas periodā atturētu no kāpšanas uz nedroša ledus.

Līdz šim normatīvajos aktos nav bijusi paredzēta atbildība par atrašanos uz ledus periodā, kad laika apstākļu dēļ tas nav pietiekami biezs un uz tā atrasties ir bīstami.

Saistošie noteikumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Jau ziņots, ka šā gada 29.martā Rīgas jūras līcī no krasta atlūza un tika ieskaloti divi lieli ledus gabali, uz kuriem atradās vairāk nekā 200 cilvēku, galvenokārt zemledus makšķernieki. Ledus gabali no krasta tika iepūsti jūrā vairāku kilometru attālumā, tāpēc cilvēku glābšanā tika iesaistīts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Jūrmalas Pašvaldības policija, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts robežsardzes helikopters un pat Rīgas brīvostas velkoņi.

Plašie glābšanas darbi raisīja sabiedrībā diskusiju par pašu glābjamo personu atbildību, kāpjot uz nedroša ledus.

LETA