Valmieras vecpilsētā arheologi atklāj līdz šim nezināmu celtni un citas senlietas
Valmieras vecpilsētā arheoloģisko izrakumu laikā atrakta daļa no vairāk nekā pirms 300 gadiem celtas ēkas. Tāpat Valmierā atrasts arī bagātīgs citu senlietu klāsts. Pagājušajā nedēļā vecpilsētā noslēdzās divu nedēļu ilgie arheoloģiskie izrakumi Valterkalniņa pakājē.
Arheoloģiskie izrakumi, kurus vadīja arheologs Oskars Ušpelis, tika veikti, noritot darbam pie Valmieras Mūzikas skolas kāpņu izbūves, Kasjauns.lv informēja Valmieras dome sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas speciāliste Justīne Deičmane. Kā skaidro Ušpelis, pagaidām uzietās celtnes funkcija nav zināma, jo šāda būve neparādās vēstures materiālos un teritoriju plānos.
„Pēc 1622. gada, kad zviedri ieņēma Valmieru, viņi lielu uzmanību pievērsa pilsētas nocietināšanai, un jaunatklātā konstrukcija atrodas Valterkalniņa nocietinājuma zonā. Arī arheoloģiskie atradumi neievieš skaidrību, kādam nolūkam celtne kalpojusi, jo tie ir ļoti dažādi, sākot no galda piederumiem un apģērbu aksesuāriem līdz pat naudai un dzīvnieku kauliem,” skaidro Ušpelis.
Tāpat arheologs atzīmē, ka konstrukciju sedzis intensīvs kultūrslānis, atklājot bagātīgu senlietu un keramikas atradumu klāstu, kas attiecināms uz laika periodu no 17. līdz 19. gadsimtam. Starp atradumiem vērts pieminēt Kuzņecova porcelāna un Vestervaldes keramikas trauku lauskas, divžuburu dakšiņu ar kaula rokturi, Zviedrijas karalienes Kristīnas laika monētu un Polijas karaļa Sigismunda I Vecā laika monētu, pogu, kas veidota no austeru gliemežvāka, baltmāla pīpītes fragmentu un kramenīcu. Tāpat interesents ir plašais keramikas trauku lausku klāsts.
Arheoloģiskajos izrakumos Valmieras vecpilsētā atrastās senlietas
