Pierīgas ciematā cilvēkus biedē agresīvs suns. Juris: "Bail pat iedomāties, kas notiktu, ja viņš izkļūtu no sētas!"
Juris dzīvo klusā Pierīgas privātmāju ciematā. Tomēr viņu un kaimiņus uztrauc kādas savrupmājas sētā mītošais suns - dzīvnieks rada bailes visiem, kas iet gar konkrēto sētu. Suns briesmīgi rejot un ar savu masu gāžas žogā. Ciemata iedzīvotājs Juris ir uztraukts: "Ja notiktu nelaime, tad visi runātu aizgūtnēm. Kamēr tā nav notikusi, es tomēr gribētu noskaidrot, vai ir kādas iespējas, kā likt saimniekam savu zvēru savaldīt?"
“Mājā netālu no manas dzīvesvietas tiek turēts suns, kas agresīvi izturas pret garāmgājējiem, īpaši bērniem un cilvēkiem, kuri izveduši pastaigā savu suni,” raksta Juris.
“Tajās reizēs, kad suņa agresijas izvirdumi ir sevišķi spēcīgi, viņš ar visu milzīgo rumpi gāžas iekšā žogā un vārtos tā, ka tie grab un līgojas. Bail pat iedomāties, kas notiktu, ja šis briesmonis tiktu ārā no sētas! Uzskatu, ka šis suns ir atzīstams par agresīvu un bīstamu un ka saimniekam ir jāuzliek pienākums viņu savaldīt, lai tas nebiedētu un neapdraudētu apkārtējos," viņš ir norūpējies.
Juris turpina: Izlasīju Ministru kabineta noteikumus Nr. 428 Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasības bīstama suņa turēšanai, taču vairākas lietas tā arī nesapratu. Man radās šādi jautājumi:
1) vai tiešām suni var atzīt par bīstamu tikai pēc tam, kad viņš kādam jau uzbrucis un sakodis, respektīvi – vai to nevar izdarīt vēl pirms tam, ja ir saprātīgs pamats baidīties, ka šāds uzbrukums varētu kādudien notikt;
2) vai ar iesniegumu Pārtikas un veterinārajā dienestā tiešām var vērsties tikai valsts iestāde, nevis ikviens sociāli atbildīgs cilvēks, kurš baidās par savu un citu drošību?”
Bez pierādījumiem "aršanas nebūs"
Atbild Pārtikas un veterinārā dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere situāciju komentē šādi: “Pieminētajos Ministru kabineta noteikumos ir teikts, ka suni var atzīt par bīstamu arī tad, ja tas ir agresīvs un rada draudus cilvēkam vai citam dzīvniekam. Tātad – nav jāgaida, kad suns kādam uzbruks un sakodīs. Cilvēkam, kuram ir bail par savu un apkārtējo drošību, obligāti jāvēršas ar iesniegumu policijā. Tas ir priekšnoteikums, lai sāktu suņa bīstamības izvērtēšanu. Tālāk policija lūgs Pārtikas un veterināro dienestu izvērtēt dzīvnieka bīstamību.
Tāpat ar iesniegumu var vērsties arī Pārtikas un veterinārajā dienestā, taču policijā iesniegumam ir jābūt reģistrētam obligāti. Iesniegumam jāpievieno ar suņa uzbrukumu vai agresiju saistītie pierādījumi.”
Veteriānārāste: par suņa dabu atbild saimnieks
Suņu pazinēja Lita Konopore iepriekš portālam Kasjauns.lv komentējusi, ka par agresīva suņa uzvedību ir atbildīgs tā saimnieks. "Suņu agresiju provocē dažādi apstākļi, taču nekad, izņemot, ja tā ir bijusi tīša dzīvnieka kaitināšana vai vardarbība, suņa košanu nevar uzskatīt par socializēta suņa normālu uzvedību. Tas ir dabiski, ka suns sevi aizsargā, taču saimniekam ir jāspēj nodrošināt, lai suns neapdraud sabiedrības locekļu veselību un dzīvību," norādīja veterinārārste.
Veterinārārste akcentēja, ka suns, kurš sadzīviskos apstākļos ir izrādījis nepamatotu agresiju, ir vērtējams kā sabiedrībai bīstams. "Tādēļ saimniekam jāievēro papildus ierobežojumi, kā, piemēram, sunim jāuzliek uzpurnis, jāved pavadā, kā arī suns jāievieto voljerā vai atsevišķā telpā, ja mājās ir viesi, nemaz nerunājot par to, ka bērna atrašanās šāda dzīvnieka tuvumā, ja tam nav uzpurņa, nav pieļaujama. Ja saimnieki šos principus ievērotu, tad sakošanas gadījumu būtu daudz mazāk," rezumēja speciāliste.
Jāpiebilst, ka par dzīvnieku turēšanas noteikumu neievērošanu fiziskai personai draud naudas sods no 15 līdz 700 eiro. Maksimālais soda apmērs parasti tiek piespriests tikai gadījumos, ja suns kādu ir sakodis.
Elmārs Barkāns/Foto: Vida Press
