Šogad čūskas sadzēlušas jau 45 cilvēkus
Šā gada laikā čūskas sadzēlušas jau 45 cilvēkus, pastāstīja Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Inga Vītola.
Viņa stāsta, ka katru gadu NMPD mediķu brigādes izbrauc uz aptuveni 60 gadījumiem, kad sadzēlušas čūskas. Visvairāk šāda veida izsaukumu pienāk no Vidzemes un Latgales.
“Latvijas mežos un purvos mīt tikai viena indīga čūska – odze un cilvēki sastopas ar šo rāpuli ne tikai mežā ogojot, bet pat savu māju teritorijās un dārzos. Parasti čūskas cenšas izvairīties no saskarsmes ar cilvēku un pašas neuzbrūk. Taču laikus nepamanot čūsku vai cilvēkam rīkojoties pārdroši, tā aizsargājoties var uzbrukt un iekost. Odžu kodumi var radīt tik smagu alerģisku reakciju, ka nekavējoties ir vajadzīga mediķu palīdzība, lai novērstu draudus veselībai un dzīvībai,” skaidroja Vītola.
Vītola informēja, ka gadījumos, kad cilvēku ir sadzēlusi čūska, bez kavēšanās ir jāizsauc NMPD, zvanot uz 113. Nekādā gadījumā nedrīkst sadzeltajai vietai likt žņaugus, mēģināt sūkt indi ar muti, griezt vai piededzināt koduma vietu, kā arī dot cietušajam kādus medikamentus, jo nav zināms, kā tie varētu reaģēt ar čūskas indi.
Cietušo vispirms nepieciešams noguldīt un nomierināt. “ Jācenšas nekustināt un neberzēt sakosto ķermeņa daļu, lai inde tik strauji neizplatītos. Tas ir būtiski, jo kustības paātrina asinsriti, līdz ar to arī indes izplatīšanos. Ja iespējams, jādod pastiprināti dzert, lai nodrošinātu organismam šķidrumu. Koduma vietai vajadzētu būt augstāk par pārējo ķermeņa daļu, ko var panākt, sakosto roku vai kāju paceļot uz augšu uz kāda paaugstinājuma, ” norādīja Vītola.
Lai izvairītos no čūskas kodiena, ejot mežā vai pļavā, Vītola aicina iedzīvotājus obligāti staigāt zābakos vai apavos un vilnas zeķēs. Tā kā čūskas jūt siltumu un tām nepatīk vibrācija, tās pašas cilvēku sajūt un cenšas izvairīties no sastapšanās- ejot pa mežu ieteicams iet smagiem soļiem, stingrāk piesitot kāju pie zemes.
