Solvita Āboltiņa: pilsonība ir lojalitāte valstij
2013.gada 9.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika skatīta civillieta, kas ierosināta pamatojoties uz Vladimira Lindermana prasības pieteikumu saistībā ar manis sniegto komentāru laikrakstam „Latvijas Avīze”. Es šo prasību neatzīstu pilnībā un uzskatu to par nepamatotu un noraidāmu.
Kā izriet no prasības pieteikuma, V.Lindermanam ir iebildumi pret S.Āboltiņas sniegto viedokli laikrakstam „Latvijas Avīze”, kas publicēts 2011.gada 10.novembra izdevumā un kurā Solvita Āboltiņa, cita starpā, izsakās sekojoši:
„Bijušais nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans ar savu līdzšinējo darbību, kuras spilgtākais moments ir aicinājums vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un mainīt valsts iekārtu, lojālu attieksmi pret Latvijas valsti nav demonstrējis”.
V.Lindermans uzskata, ka ar šo izteikumu S.Āboltiņa ir izplatījusi par viņu nepatiesas ziņas, kuras aizskar viņa godu un cieņu. Attiecīgi viņš lūdz tiesu piedzīt no S.Āboltiņas LVL 5 000 par morālo kaitējumu, kā arī tiesāšanās izdevumus.
Āboltiņa: „V.Lindermana prasībai un tās pamatojumam pilnībā nevaru piekrist, jo šis izteikums nav kvalificējams kā ziņas, bet gan mans politiskais viedoklis jeb komentārs, atbildot uz žurnālistes Māras Libekas uzdoto jautājumu, vai V.Lindermans kā pilsonis Latvijai ir nepieciešams.
Laikraksta „Latvijas Avīze” 2011. gada 10. novembra izdevumā mans politiskais viedoklis ir atspoguļots korekti. Tas ir balstīts uz publiskajā telpā plaši pieejamu informāciju.
Mans viedoklis par to, ka V.Lindermans nav demonstrējis lojālu attieksmi pret Latvijas valsti, ir veidojies ilgstošā laika periodā, balstoties gan uz paša V.Lindermana publiskajām aktivitātēm, gan arī pret viņu izvirzītajām apsūdzībām, kuras ieguva plašu rezonansi sabiedrībā. Vienlaikus, pretēji viņa apgalvotajam, nekad neesmu vainojusi V.Lindermanu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
Labākais, ko ikviens Latvijas iedzīvotājs varētu darīt, ir vienkārši ignorēt šos provokatorus un koncentrēties uz pozitīviem darbiem – savai valstij, pilsētai vai ciemam, citiem līdzcilvēkiem. Ja mēs saglabāsim ticību katrs saviem spēkiem, un kopīgi Latvijas ideāliem, nekādi provokatori nespēs Latvijai kaitēt.
Vēlos arī uzsvērt, ka savā viedoklī „Latvijas Avīzei” esmu izteikusi apsvērumus par šīs personas iespējamo lojalitāti Latvijas valstij. Pie tam tekstā nav apgalvots, ka Vladimirs Lindermans par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un mainīt valsts iekārtu būtu notiesāts.
Vēlreiz vēlos norādīt, ka pilsonības iegūšana nav tikai juridisks akts – būt pilsonim nozīmē būt arī lojālam pret savu valsti. Būt pilsonim nozīmē arī paust cieņpilnu attieksmi pret tās tradīcijām, vēsturi, kultūru un valodu. Ne velti atbilstoši Pilsonības likumam visām personām, kuras uzņem Latvijas pilsonībā, ir jādod svinīgais solījums par uzticību Latvijas Republikai.”