Indiešiem un nepāliešiem liedz studēt Latvijā, jo viņi krāpjas un nevēlas mācīties. VIDEO
Ārlietu ministrija atteikusi iebraukšanas vīzas studentiem no Indijas un Nepālas, kuri vēlējās uzsākt studijas Rēzeknē un Daugavpilī. No 59 studētgribētājiem vīzas saņēmuši tikai trīs studenti. Ministrijā skaidro, ka jauniešiem no Āzijas vīzas nav piešķirtas tādēļ, ka viņi vēlas nevis mācīties, bet gan iebraukt Šengenas zonā.
Šoruden Rēzeknes Augstskolā studijas vēlējās uzsākt 38 studenti no Indijas un Nepālas, bet vīzas saņēmuši tikai divi nepāliešu jaunieši - viens no viņiem studēs mehatroniku, bet otrs – tūrisma biznesu. Savukārt Daugavpils universitātē studijas vēlējās uzsākt 21 jaunietis no Āzijas, bet vīzu ieguva tikai viens indietis, kurš studēs jurisprudenci.
Gan Rēzeknes Augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks, gan Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis ir sašutuši par radušos situāciju un teic, ka augstskolas ir cietušas gan morālus, gan finansiālus zaudējumus. Barševskis skaidro, ka augstskolas zaudējumi saistībā ar vīzu atteikumu potenciālajiem studentiem ir aptuveni 20 000 latu, neskaitot ar ārvalstu studentu rekrutēšanu saistītos izdevumus. Savukārt Teirumnieks teic, ka Nepāla jau nekur nepazudīs un rēzeknieši turpinās nepāliešiem piedāvāt studēt Rēzeknē, bet ir tikai jautājums – vai nepālieši turpmāk gribēs sadarboties ar Rēzeknes Augstskolu.
Jau daudzus gadus amatpersonas gluži kā mantru skaita, ka mūsu augstskolām jāpiesaista studenti no ārvalstīm, lai tās iegūtu papildu līdzekļus to pastāvēšanai. Tomēr pavisam cita situācija ir tad, kad Latvijā studēt griboši jaunieši atrasti un jāsāk kārtot dokumenti, stāsta LTV raidījums „Panorāma”.
Lai atvieglotu studentu piesaisti no Indijas un Nepālas, Ārlietu ministrija jau otro gadu rīkojusi pagaidu konsulārās misijas Indijā. Tomēr tās potenciālo studentu nokļūšanu līdz Latvijai nevis atvieglo, bet gan ierobežo. Ministrijas preses sekretāre Līga Bergmane „Panorāmai” pastāstīja: „Intervējot šos potenciālos studentus, konsulārā amatpersona, protams, pārbaudīja nelegālās imigrācijas risku. Diemžēl bija tā, ka bija jāatsaka ieceļošanas vīza, jo potenciālie studenti bieži vien nespēj vispār atbildēt uz to, kādēļ viņi vēlas studēt un kur viņi vēlas studēt. Arī bija nesakritības dokumentos, acīmredzami viltotas izziņas. Līdz ar to daļai šo studentu vīzas netika izsniegtas.”
Viņa arī min neiepriecinošo iepriekšējā gada pieredzi. Pērn no Indijas un Nepālas Latvijā tika uzņemti 77 studenti, taču gadu vēlāk studijas turpina vien 30 no viņiem. No visiem Nepālas un Indijas studentiem, kurus Latvijas augstskolas pērn piesaistījušas mācībām mūsu valstī, 61% studentu mācības drīz vien pametuši. Tas nepārprotami norāda, ka lielākā daļa studijas izmanto par aizsegu iekļūšanai Šengenas zonā, Ārlietu ministrija skaidro vīzu nepiešķiršanu krietnam skaitam Nepālas un Indijas studentu.
Rektoru padomes vadītājs un Daugavpils universitātes rektors Barševskis sarunā ar „Panorāmu” gan norādījis – šis skaidrojums neatbild uz augstskolu jautājumiem, tāpēc Augstākās izglītības eksporta apvienība tiksies ar ministriju, lai iegūtu konkrētāku skaidrojumu. Vienlaikus augstskolas ir gatavas veidot stingrākus pārbaudījumus un investēt līdzekļus studentu atlases procedūrās, ja vien Ārlietu ministrija spēs skaidri norādīt kritērijus, kuri studentam jāiztur, un augstskolām būs pārliecība, ka pārbaudes izturējušajiem studentiem vēlāk vīzu tomēr neatteiks.
Savukārt Latvijas Universitātē (LU) nav tādu problēmu kā Latgales kolēģiem, Kasjauns.lv norādīja LU Preses dienestā. Latvijas lielākā augstskola nav saskārusies ar gadījumiem, ka netiek piešķirta vīza studētgribētājiem no ārzemēm. Sīkāk par radušos situāciju ar studentiem no Āzijas Latgales augstskolās skatieties „Panorāmas” videosižetos.
Skatieties video:
