Ballītes, peles un rindas uz tualeti. Kopmītņu vilinājums un šarms. FOTO

 Arī portāls Kasjauns.lv gribēja pārliecināties, kā studenti dzīvo 21. gadsimtā, tāpēc devāmies skatīties klātienē, apmeklējot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) kopmītnes, jeb kā tagad moderni teikt – dienesta viesnīcas.

Ar komandanti pa labam

Pirmajās viesojāmies Burtnieku ielas 2A kopmītnēs, kurās pārsvarā mitinās RTU  studējošie jaunieši. Mūsu skatam paveras piecstāvu ēka, kas pēc ārējā veidola līdzinās vidusskolai. Ieejot iekšā mūs gaida smaidoša sieviete, kas ir dienesta viesnīcas administratore, kuru paši studenti dēvē par komandanti. Sievietes funkcijas ir būtiskas – uzraudzīt, lai kopmītnēs neienāktu svešinieki, tāpēc arī mūs stingri nopratina, un ieraksta kopmītņu žurnālā. Tāpat komandante kontrolē studentu vakara gaitas. Lai gan faktiski pastāvot ierobežojums – no 0.00 – 6.00, respektīvi, nakts laikā, iekšā, un ārā staigāt nevajadzētu, taču viss esot sarunājams. Paši studenti stāsta, ka nekad neesot bijušas problēmas tikt iekšā kojās trijos naktī, pēc kārtīgas ballītes Vecrīgā.

Tālāk virzāmies pa teju vai bezgalīgu gaiteni, tādus nākas redzēt vien slimnīcās un skolās, arī te – lai aizietu līdz istabiņai, gaiteņa tālākajā galā, mērojams diez gan tāls ceļš.

Katrā stāvā ir neskaitāmas istabas, kur katrā mitinās trīs cilvēki. Katrā istabā gultas, rakstāmgaldi, ledusskapis, un drēbju skapis, vairāk mēbelēm vietas praktiski nav, jo istabu platība ir pavisam neliela.

Tāpat katrā stāvā divas virtuves, tualetes, un izlietņu telpa. Kā portāls Kasjauns.lv pārliecinājās ceturtdienas vakarā, liela rosība kopmītnēs nav – rindas pie gāzes plītīm neveidojas, dušās vien pāris cilvēku. Laikam studenti cītīgi mācās savās istabiņās vai gatavojas ceturtdienas vakara ballītei.

Studenti paši atzīst, ka vairumā gadījumu, studējošie jaunieši izvēlas dzīvot dienesta viesnīcās, jeb kopmītnēs, jo tas ir finansiāli izdevīgāks variants. Piemēram, RTU Burtnieku ielas kopmītnēs mēnesī jāmaksā 32 lati, LU Rēznas ielas dienesta viesnīcā 37 lati, taču ir arī dārgāki varianti – LU dienesta viesnīcā PRIMA cilvēks par vietu trīsvietīgā istabiņā maksā 65 latus, bet tikko izremontētajās RTU kopmītnēs Āzenes ielā, jāšķiras pat no 70 latu lielas summas un vairāk.  Taču summa ir fiksēta, studentam nav jādomā par patērēto ūdens vai elektrības daudzumu, tas viss ietilpstot cenā.

Arī RTU studente Alvīne portālam Kasjauns.lv stāsta, ka viens no iemesliem dzīvei kopmītnēs ir finansiālais aspekts. „Es dzīvoju 60 km attālumā no Rīgas, uzskatu, ka nav vērts šajā vecumā īrēt dzīvokli, jo man pašai nav tādu ienākumu, lai to nodrošinātu, un es nedomāju, ka to vajadzētu darīt maniem vecākiem. Tagad mēnesī šeit maksāju 32 latus, un var teikt, ka tas nav nekas, jo tur ietverts viss – internets, ūdens. Nav jādomā, ka esi par ilgu dušā. Protams, es būtu priecīga, ja būtu jāmaksā mazāk, jo esmu dzirdējusi, ka citur ir lētāk,” stāsta Alvīne.

Meitene atzīst, ka apstākļi varētu būt labāki, bet par dzīvi konkrētajās kopmītnēs viņa nesūdzas. „Liels pluss dzīvei kojās ir tas, ka te ir daudz kursa biedru, kas var palīdzēt mācībās, dalās ar studiju materiāliem. Daudzi palīdz arī ar mantām, kad ievācos man nebija ne katlu, ne pannu, tagad tas viss ir – mēs viens otram cenšamies palīdzēt. Dzīvojam kā vienā lielā ģimenē. Protams, ir arī mīnusi, mēs dzīvojam trīs vienā mazā istabiņā. Man pat nav rakstāmgalda, sanāk, ka pie datora sēžu gultā. Gadās arī nelieli kašķi ar istabas biedrenēm, jo pēc būtības jau – mēs esam pilnīgi sveši cilvēki, kas salikti dzīvot kopā.”

Alvīne atzīst, ka ar istabas biedrenēm ir daudz fantazēts par to, ka istabā varētu nomainīt tapetes, uzlabot grīdas stāvokli, jo materiāli tiekot doti bez maksas, pašam atliek vien noorganizēt darba spēku, kas istabu savestu kārtībā, taču meitene stāsta, ka neviens jau kojās nedzīvošot mūžīgi, tā kā šī esot tikai pagaidu mājvieta, arī lielus remontus pašu spēkiem, taisīt neesot jēgas.

Kā pārliecināmies arī mēs, dzīvošanas apstākļi ir apmierinoši, kopmītnēs ir pat trenažieru zāle, un svaigi izremontētas dušas. Alvīne gan zina stāstīt, ka pirms laika, kad dušu telpa vēl nebija izremontēta, puišiem, slēdzot iekšā gaismu, nācies ieraudzīt ne visai tīkamu skatu – pa dušām dzīvojušās peles. Tagad gan nekas tāds vairs neesot novērots. Arī daudzu nostāstu varoņi – tarakāni, šajās kopmītnēs esot retums.

Istabas biedrenes kā māsas

Studente  Ilze, kas kopmītnēs dzīvo jau ceturto gadu stāsta, ka katram mūžā ir jāizbauda – kā tas ir, dzīvot kopmītnēs. „Visi lielākie piedzīvojumi jau notiek tieši šeit, tā tu vari izbaudīt studentu dzīvi uz visiem 100%. Tas ir arī ļoti izdevīgi no finansiālā viedokļa. Arī rajons te ir mierīgs. Protams, traucē, tas, ka esam vienā istabā trijatā, bet ar visu var sarast, jo esam te jau kā viena liela ģimene. Manas istabas biedrenes, piemēram, nav mainījušās jau gadiem. Esam saradušas jau kā māsas,” atklāj Ilze.

Arī daudz izslavētās studentu ballītes neesot traucēklis. „Protams, ballītes notiek regulāri, un troksnis arī līdz ar to liels, bet galvenais ir runāt, visu ir iespējams sarunāt, jo bez ballītēm šeit nevar – tā ir neatņemama sastāvdaļa, esam taču studenti.”

Portālam Kasjauns.lv, viesojoties Latvijas Universitātes dienesta viesnīcā PRIMA, paveras pavisam cits skats. Viss moderns, remontēts, no padomju kopmītņu šarma šeit nav ne smakas. Arī dienesta viesnīcas vadītāja teic, ka drīzāk šo vietu vajadzētu dēvēt par studentu hosteli, tās vairs nav kopmītnes – cits līmenis, citi noteikumi.

Šeit gan pārsvarā dzīvojot apmaiņas studenti no citam valstīm, taču netrūkstot arī pašmāju jauniešu, kas gatavi mēnesī par istabas dalīšanu ar vēl diviem cilvēkiem, atvadīties no 65 latiem. Pastāvot iespēja palikt arī uz diennakti, tā teikt – baudīt viesnīcas cienīgus apartamentus.

Taču, lai iekārtotos uz dzīvi šajā dienesta viesnīcā jeb hostelī, nereti nākas iesniegt pat rekomendācijas par sevi no citiem cilvēkiem, lai vadībai būtu skaidrs, ka cilvēks ir kārtīgs, un neveidos problēmas.

Šajā dienesta viesnīcā pavisam cita kārtība – vairs nav ne garo gaiteņu, ne kopīgu dušu. Divas istabiņas savienotas kā nelielā dzīvoklī, uz tām arī viena tualete un vannas istaba. Studentam šiki dzīvošanas apstākļi, taču cena arī uz pusi augstāka nekā iepriekšējās apciemotajās kopmītnēs.

Virtuves gan katrā stāvā divas. Tajās arī divi ledusskapji, no kuriem viens novietots gaitenī tieši zem novērošanas kameras. „Es teiktu, ka nereti studenti nevis aizņemas, bet apzināti ņem citu mantas, tad nu sanāk daudz sūdzību. Kādam pazudis jogurts, citam gaļas gabals. Lai šādas problēmas nerastos, novietojām ledusskapi zem kameras, lai tad visi redz – kurš ir vainīgais,” stāsta PRIMA vadītāja.

Par dzīvi PRIMAS kopmītnēs portālam Kasjauns.lv stāsta kādreizējais to iemītnieks Toms. „Dzīvoju šeit pirms diviem gadiem. Tolaik tas šķita piemērots variants, jo citās kopmītnēs nebiju redzējis labākus apstākļus kā šeit. Protams, arī studentu dzīvi tur dzīvojot izbaudīju uz pilnu klapi. Ja man būtu jānosauc šīs vietas mīnusi, varētu teikt, ka tā ir cena – citur tomēr ir krietni lētāk, taču arī dzīvošanas apstākļi citās kopmītnēs ir sliktāki, dažviet pat traģiski. Mans kursa biedrs tolaik dzīvoja parastās LU kopmītnēs, par kurām mēnesī bija jāmaksā aptuveni 30 latu, tad tur arī varēja izbaudīt koju ikdienu pēc pilnas programmas – tarakāni, peles, troksnis. Jāatzīst, ka arī PRIMĀ savā laikā rīkojām daudz ballīšu, ar troksni drošvien traucējām citiem, bet kad tad vēl, ja ne studentu gados,” savā stāsta par dzīvi kopmītnēs dalās Toms. 

Kasjauns.lv/Foto: Rojs Maizītis, Mārtiņš Ziders