Valdība apstiprina kārtību, kā cilvēkus var uzņemt Latvijas pilsonībā
Valdība otrdien atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādāto kārtību, kādā persona tiek uzņemta Latvijas pilsonībā, atbilstoši nesen Saeimā apstiprinātajiem Pilsonības likuma grozījumiem, precizējot iesniedzamos dokumentus pilsonības un dubultpilsonības iegūšanai.
Noteikumos teikts, ka personu naturalizācijas iesniegumus un citus nepieciešamos dokumentus Latvijas pilsonības saņemšanai turpmāk varēs iesniegt ne vien tieši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, bet arī Latvijas vēstniecībās ārvalstīs, kā arī nosūtīt PMLP elektroniski vai pa pastu.
Starp pilsonības saņemšanai iekļaujamajiem dokumentiem būs personību apliecinoša dokumenta kopija, dzimšanas apliecība, dokumenti, kas apliecina pilsonības pretendenta piederību Latvijas pilsoņu kopumam līdz 1940.gada 17.jūnijam, vai arī dokumentiem, kas apliecina, ka pilsonības pretendents ir pēctecis Latvijas pilsoņiem, kas te dzīvojuši līdz padomju okupācijai.
Tāpat noteikumi paredz, ka gadījumos, ja iesniegums pilsonības saņemšanai un citi nepieciešamie dokumenti tiks nosūtīti pa pastu, vai arī nosūtīti elektroniski, tiem klāt būs jāpievieno pilsonības pretendenta personu apliecinoša dokumenta kopija. Šajā kopijā iekļautās ziņas tiks iekļautas Latvijas iedzīvotāju reģistrā. Tāpat iesniedzamas arī ziņas par valsti, kurā persona ir dzimusi, valsti, kas ir konkrētā pilsonīgas pretendenta dzīvesvieta, kā arī dokumentus par valsti, kuras pisonis ir Latvijas dubultpilsonības pretendents.
Noteikumi arī nosaka, ka par Latvijas pilsoņiem var reģistrēt tos cilvēkus, kuri spēs uzrādīt dokumentu, kas apliecina, ka latvieša vai līva priekštecis 1881.gadā vai vēlāk pastāvīgi dzīvoja Latvijas teritorijā, kāda tā pastāvēja līdz 1940.gada 17.jūnijam. Tiesa šism pilsonības pretendentiem nepieciešams piestādīt dokumentus arī dokumentu, kas apliecina radniecību ar priekštečiem. Līdzīgi dokumenti iesniedzami dokumenti, kas pierāda, ka pilsonības pretendents, vai viņa pēctecis bija Latvijas pilsonis līdz 1940.gada 17. jūnijam, bet pēcāk, glābdamies no Padomju Savienības un Nacistiskās Vācijas okupācijas režīma bija pametis valsti līdz 1990.gada 4.maijam.
Noteikumi nosaka arī nepieciešamību uzrādīt dokumentus, kas Pilsonības likumā noteiktos gadījumos liek apliecināt personas latviešu valodas , Latvijas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas prasmi.
IeM gan norāda, ka personas ar invaliditāti būs atbrīvotas no Pilsonības likumā noteikto zināšanu pārbaudes, vai arī viņiem pārbaudes būs atvieglotas.
BNS
